Ekonomisko izaugsmi un bagātības pieaugumu nodrošina iekšējais patēriņš un ārējā tirdzniecība. Latvijas iekšējā patēriņa stabilitāti, par spīti iedzīvotāju skaita sarukumam, nodrošina nodokļu naudas pārdale un ES naudas plūsma. Savukārt Latvijas bagātības pieaugumu, kas turpinās arī pandēmijas laikā, nodrošina Latvijas uzņēmumi, kuri spēj eksportēt savu produkciju un pakalpojumus.

Latvijas finanšu pakalpojumu eksporta ienākumi 2014. un 2015. gadā bija virs pusmiljarda USD gadā. Krišjāņa Kariņa valdības reformu rezultātā faktiski tika pārtraukta ārvalstu uzņēmumu apkalpošana Latvijas bankās un 2018.-2020. g. finanšu pakalpojumu eksports (un tā ietekme uz IKP) triju gadu laikā samazinājās par 750 miljoniem dolāru. Šo ”reformu” negatīvo ietekmi Latvijas ekonomika tiešā formā neizjuta, jo to kompensēja ar valdības politiku nesaistītu nozaru radītais eksporta pieaugums būvniecībā, kokapstrādē, lauksaimniecībā, pārtikas rūpniecībā u.c. Piemēram, Latvijas būvniecības pakalpojumu eksports 2020. gadā deva 420 miljonus dolāru ienākumu. Tas 2020. gadā bija divkāršojies pret 2016. gadu. Pēc būvniecības pakalpojumu eksporta ienākumiem uz vienu iedzīvotāju (223 ASV dolāri) 2020. gadā Latvija bija 7. vietā Eiropā.