Neskatoties uz Zemkopības ministrijas, lauksaimniecības un meža nozares vairākkārtējiem aicinājumiem skaidri un saprotami runāt par Latvijas resursu (zemes, meža, kūdras utt.) izmantošanu saistībā ar valsts attīstību, vides aizsardzību un, pats svarīgākais, cilvēku vēlmi še dzīvot un strādāt, VARAM atbildīgās amatpersonas ilgāku laiku izvairījušās un turpina izvairīties no konkrēta plāna: tik sargāsim, to neskarsim, tur strādāsim. Šāda plāna nav. Ir frāzes, kuras ministrijas ierēdņi apguvuši no Eiropas Savienības institūciju gaiteņos lietotās valodas, kas neizsaka neko, bet skan... Latviešu tautas parunā tālu skan kas?

Viestura Ķerus pagājušonedēļ (Delfi, 19.05.2021 09:32 "Krietnam saimniekam būtu jārūpējas par dabas saglabāšanu valsts mežos", šis pats raksts arī "Ir", 17.05.2021. "Zaļmaldināšana – būtiski jāuzlabo valsts mežu apsaimniekošanas plāns") publiskotajos rakstos ir viens būtisks trūkums, proti, rakstos nav ne mazākās norādes uz personisko piemēru rūpīga saimnieka ādā. Mēs lasām virkni vispārīgu spriedelējumu par V. Ķerum acīmredzami netīkamajiem “Latvijas valsts mežiem” (šeit ir vēl kāds jautājums: vai un ciktāl kāda cilvēka, lai sabiedrībā zināma vai apzināti popularizēta, personiskā nepatika var un drīkst ietekmēt politikas virzību un visai ievērojamu sabiedrības daļu – īpaši galvaspilsētā ), negūstot ne mazāko priekšstatu, kā meža nozarē ļoti pieredzējušais bioloģijas zinātņu doktors saimnieko pats. Padomus dot un strādāt nav viens un tas pats! Neuzklupsim V. Ķerus kungam vien, šāda stila izpausmes vērojamas lielākajā daļā vides NVO sektorā: bez personiskā piemēra kritizēt vietējos, strādājošos, pelnošos. Saņemt ir labi, strādāt un pelnīt - slikti!