Veidojot labāku pārtikas sistēmu politiku, ir jāpārvar domstarpības un jārod līdzsvars atšķirīgo interešu un dažādo vērtību starpā. To var panākt, izmantojot iekļaujošus politikas procesus, kas dod iespēju visām ieinteresētajām pusēm tikt uzklausītām, vienlaikus izvairoties dot priekšroku kādām īpašām interesēm. Tāpat ir jāseko līdzi tam, lai izvirzītajiem daudzpusīgajiem ES līmeņa mērķiem lauksaimniecības, pārtikas, inovāciju un dabas pārvaldības jomās tiktu paredzēts atbilstošs finansējums šo mērķu sasniegšanai. Pašlaik galvenais ES līmeņa finansējums to sasniegšanai ir Kopējās lauksaimniecības politikas finansējums, ar kuru augstākminēto mērķu sasniegšanai nepietiek. Covid-19 pandēmijas radītā krīze skaidri parādīja, ka pietiekams pārtikas pašnodrošinājums un attīstīta lauksaimniecības un pārtikas nozare ir vitāli svarīgs katras valsts pastāvēšanas pamatelements. Tādēļ īpaši būtiski ir turpināt darbu pie īsāku pārtikas piegāžu ķēžu attīstīšanas.