Koka ēku būvniecību bremzē emocionāli aizspriedumi

Zemeunvalsts.lv | 18.12.2018

Ilgus gadus formālais iemesls, kādēļ Latvijā neattīstījās daudzstāvu koka apbūve, bija ugunsdrošības normās ietvertie ierobežojumi. Ne vairāk kā trīs stāvi! 
Kopš Latvijas būvnormatīvs Būvju ugunsdrošība ir mainīts, no koksnes materiāliem atļauts celt mājas līdz sešu stāvu augstumam. Ekonomika jau vairākus gadus aug un varētu domāt, ka pieaug daudzstāvu koka māju skaits. Nekā tamlīdzīga! Ne daudz, ne maz. Neviena. Galvenais iemesls tam - pasūtītāju aizspriedumi.

Līdz ar normatīvu grozīšanu Ekonomikas ministrija jau pērn ķērās pie koka ēku būvniecības reklamēšanas, jo Latvijai kā mežu lielvalstij ir būtiski izmantot savu lielāko un pieejamāko celtniecības resursu. Ne tikai eksportēt apaļkokus, bet tepat - Latvijā radīt tiem pievienoto vērtību. Tika organizēts koka apbūves forums, kurā ar savu pieredzi koka ēku būvniecībā dalījās gan ārzemju eksperti, gan pašmāju celmlauži. Ar Eiropas Savienības fondu atbalstu tika organizēts dedzināšanas paraugeksperiments, pierādot, ka koka māja var būt ugunsdrošāka par parastu blokmāju. Gads pagājis, bet Latvijas būvvaldēs nav ziņu par koka daudzstāvu apbūves iecerēm.

Vajadzīgs piemērs!

Runu līmenī jau pērn piesauca Valmieru, kas varētu būt pirmā vieta Latvijā, kur tiktu uzbūvēta pirmā daudzstāvu koka māja. Pilsētas domē apstiprina, ka idejiski doma par koka mājām liekoties simpātiska, Valmieras pilsētvidei piemērota. Līdz konkrētām iecerēm vēl neesot nonākts.

Būvniecības valsts kontroles birojam uzraudzībā nav jaunu publisko daudzstāvu objektu, kas būtu celti no kokmateriāliem. Pērn biroja rīkotajā ikgadējā Būvniecības nedēļā – nozares nozīmīgākajā publiskās diskusijas forumā - īpašu uzmanību pievērsa daudzstāvu koka apbūves veicināšanai Latvijā. Viens no galvenajiem secinājumiem – nepieciešams pozitīvs piemērs, un nozīmīgu vietu šai ziņā varētu ieņemt publiskais sektors - Valsts un pašvaldību institūcijas. Ne tikai kā koka cildinātājas vārdos, bet arī reālas pasūtītājas. Jo tieši pasūtītāja izvēle ir noteicošā gan arhitekta, gan būvnieka darbā.

Jaunas ēkas būvē pa vecam

Kā skaidro Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Normunds Grinbergs, koka būvniecības attīstību kavē trīs iemesli. Pirmkārt, tās ir būvniecības tradīcijas, kuru laušana prasa laiku. Otrkārt – izmaksas. Tradicionālajā būvniecībā tās ir labi zināmas. Koka ēku būvniecība būs jaunums – vajadzīgas jaunas zināšanas, prasmes, kam jāpielāgojas. Īstermiņā tas varētu būt dārgāk, lai gan ilgtermiņā koksnes izmantošana atmaksājas ar uzviju – energoefektivitāte, iemītniekiem draudzīgs klimats. Pats galvenais nosacījums koka būvniecības attīstībai ir pasūtītājs, kurš ieceres izpildījumā noteic vismaz 90%, un tikai atlikušos 10% “dala” arhitekts ar būvnieku. “Ārzemēs koksnes izmantošana būvniecībā nav nekāds jaunums. Tur būvēja, būvē un būvēs no koka, jo noteicošie ir racionāli apsvērumi – kāda būs ēkas energoefektivitāte, kā cilvēki tajā jutīsies. Tikmēr pie mums runā par veco ēku siltināšanu, bet jaunās joprojām būvē pa vecam. Pasūtītājs pagaidām, acīmredzot, nav vērtējis koka konstrukciju priekšrocības,” spriež Normunds Grinbergs. Attiecībā uz koka māju nākotni viņš gan ir noskaņots optimistiski, jo vismaz viena un divu stāvu būvniecība attīstās. Konkursā Latvijas gada būve šis būs pirmais gads, kad koka mājām atvēlēta atsevišķa nominācija. Un gan jau ar laiku pieaugs ir stāvu skaits, ir koksnes izmantošana sabiedrisko ēku būvniecībā.

Šī nav Maskavas forštate!

Uz to cer arī Latvijas Koka būvniecības klasteris, kurā apvienojušies vairāk nekā 20 koka māju ražotāji, izglītības un pētniecības iestādes, kā arī saistītie uzņēmumi. Latvijas koka būvnieki spēj uzcelt visskaistākās mājas un īstenot vissarežģītākos projektus, taču pagaidām – lielākoties - tas notiek ārzemēs. Apvienības izpilddirektors Gatis Zamurs vēsta, ka 2018. gadā Latvijas koka māju ražotāji būs eksportējuši savus izstrādājumus vairāk nekā 100 miljonu eiro vērtībā. Un tikai nepilni 10% paliek Latvijā. Tādas ir aptuvenās aplēses. Šī vienmēr būs eksportējoša nozare, tomēr lielāka atzinība un pieprasījums vietējā tirgū neapšaubāmi veicinātu attīstību. Diemžēl, pagaidām vietējā atzinība izpaliekot, neraugoties uz to, ka mūsdienās ar jēdzienu “koka māja” apzīmē pavisam ko citu kā Maskavas forštatē redzamos koka graustus. “Mūsdienu koka mājas ir ievērojami ilgmūžīgākas, modernākas un būvētas citā gadsimtā gan no laika, gan tehnoloģiju ziņā,” atzīst Gatis Zamurs. Koka būvniecībai ir virkne priekšrocību: nepārspējams būvniecības ātrums – 100 kvadrātmetru lielu māju iespējams uzbūvēt nedēļas laikā; ievērojami vieglāka konstrukcija, kas samazina transporta izmaksas, arī pamati nepieciešami mazāki. No svara ir arī ekoloģiskais un ilgtspējas aspekts, jo koksne ir atjaunojamais dabas resurss. Turklāt Latvijas gadījumā īpaši jāuzsver, ka tas ir mūsu pašu - vietējais - resurss, ko šobrīd daudz eksportējam, jo vietējā tirgū ir niecīgs pieprasījums.

Uzceltas, tās sajūsmina!

Gatis Zamurs uzsver, ka aizspriedumi pret koka būvniecību ir emocijās balstīti, tos grūti mazināt ar racionāliem argumentiem. Jā, koks ir degošs materiāls, taču tas nenozīmē, ka ugunsneizturīgas ir koka mājas! Atšķirībā no sintētiskiem materiāliem koks deg ar paredzamu ātrumu – aptuveni 0,7 milimetri minūtē, lēnām zaudējot savas īpašības. Jau pieminētajā māju dedzināšanas eksperimentā (šeit to var aplūkot https://www.youtube.com/watch?v=G-J86Ka9MkQ) – tradicionālā no blokiem būvētā mājā plastmasas logi jau sen bija izgāzušies, un jumts karstumā izliekušās metāla sijas dēļ iegruvis. Savukārt koka māja krietni sekmīgāk turpināja liesmām pretoties. Gan dūmi, gan atklāta liesma uz ārpusi izlauzās krietni vēlāk. Protams, daudzstāvu apbūvē izmantojot koku, jāievēro virkne specifisku ugunsnormatīvu. Piemēram, mājā jāiebūvē dūmaizsargātas kāpņu telpas bez ugunsslodzes. Nesošajām konstrukcijām jābūt klātām ar ugunsdrošu aizsargsegumu. Ārsienu apdarē ugunsizplatības novēršanai starpstāvu pārsegumu līmeņos horizontāli jāiestrādā ugunsdrošas atdalošās joslas. Tas viss ir izdarāms.

“Inženieriem un būvniekiem nav šaubu par mūsdienu koka būvniecības priekšrocībām, iespējām un potenciālu. Savukārt, māju nākamie iedzīvotāji un bieži arī naudas maksātāji dzīvo ar sajūtu, ka koks nav uzticams būvniecības veids. Tas daļēji saprotams, jo mājokļa iegāde ir liels pirkums, un bieži vien dzīvē tas notiek tikai vienreiz, un cilvēki ir konservatīvi,” secina Gatis Zamurs. Arī viņš atzīst, ka aizspriedumu laušanai ir nepieciešami pozitīvi piemēri - veiksmīgi realizēti projekti gan publisko projektu, gan dzīvokļu māju segmentā. Tad racionāliem apsvērumiem pievienosies arī emocionāli argumenti, jo “kamēr koka mājas tiek būvētas - tās varbūt arī rada šaubas. Kad koka mājas ir uzceltas, tās sajūsmina.”

  Dalīties Facebook

Pievienot komentāru