Pēc 6. panta pamatnostādņu pieņemšanas Brazīlijā būs jāvienojas par finansējumu, aizsardzības pasākumiem un mežsaimniecības klasifikāciju, kura noteiks, kas gūs labumu no ANO oglekļa tirgus.
Starptautiskā sabiedrība ir vienojusies izveidot starptautisku oglekļa kredītu tirgu, bet šobrīd ir jākoncentrējas uz šī plāna īstenošanu, kas ir oficiāli apstiprināts. Sākot no 10. novembra līdz 21. novembrim pasaules līderi pulcēsies Belēmā, Brazīlijā, COP30 sarunās, ko COP30 prezidents André Corrêa do Lago nodēvējis par “īstenošanas un pielāgošanās COP” un “patiesības COP”. Klimata samits pulcē pasaules līderus, lai apspriestu galvenās problēmas un saistības klimata pārmaiņu risināšanā.
“Tā kā 6. panta oglekļa tirgu regulējums, galvenokārt, tika noteikts COP29 Baku, COP30 uzmanību pievērsīs plāna īstenošanai,” informē Gilbert + Tobin, juridiskā kompānija, kas nodarbojas ar klimata sarunu organizēšanu.
Šajā kontekstā COP30 ir vairāki obligāti noteikti darba kārtības jautājumi saistībā ar 6. pantu. Tas attiecas uz vides integritāti un ziņošanu saskaņā ar 6. panta 2. punktu, standartiem un metodēm saskaņā par oglekļa kredītu mehānismu – tas ir pazīstams kā Parīzes nolīguma kredītu mehānisms (PACM). 2025. gada 7. novembrī notikušais līderu samits noteica pamatvirzienus COP30 darbam.
“Kopš COP29 6.4. panta uzraudzības institūcija strādā, lai apstiprinātu pirmās oglekļa kredītu metodoloģijas un sākotnējie projekta veidi varētu tikt apstiprināti līdz nākamā gada vidum. Uzraudzības institūcija ir strādājusi arī pie drošības pasākumu standartiem, tostarp pamatnostādnēm, papildināmībai un oglekļa piesaistīšanas atgriezeniskās ietekmes novēršanai,” norādīja klimata sarunu organizētāji. Sākot ar pirmās oglekļa kredītu metodoloģijas oficiālu apstiprināšanu saskaņā ar 6.4. pantu, attiecībā uz atkritumu poligonu gāzi un tās izmantošanu, iestāde tagad COP30 sarunās izstrādās metodoloģijas lauksaimniecībai, rūpniecībai, atjaunojamajai enerģijai un globālajai mežsaimniecībai.
Pagājušajā gadā tika ziņots, ka starptautiskā oglekļa marķējuma ieviešana būtiski ietekmēs globālās mežsaimniecības nākotni; Damiens Valšs, Margules Groome Consulting direktors, norādīja, kāda būs “mežu klasifikācija”. Tika skaidrots vai stādītie (vai plantāciju) meži tiks iekļauti tirgū.
Kā darbojas oglekļa tirgi?
Atšķirībā no Parīzes nolīgumā paredzētās emisiju kvotu tirdzniecības, pastāv divu veidu oglekļa tirgi – atbilstības un brīvprātīgie. Atbilstības tirgi attiecas uz uzņēmumiem un nozarēm, kur emisiju samazināšana kā obligāta prasība ir noteikta likumā. Tie darbojas Eiropas Savienībā, Kalifornijā (ASV), Jaunzēlandē un citur.
Eiropas Komisijas vadītāja Urzula fon der Leiena piedalījās ANO Klimata pārmaiņu konferences COP30 vadītāju plenārsēdē. Diskusijas par stādītu vai plantāciju mežu iekļaušanu starptautiskajā oglekļa tirgū bija sadalījušās starp COP28 un COP29 samitiem.
Noteikumi atšķiras, bet parasti tie prasa uzņēmumiem iegādāties atļauju par katru tonnu oglekļa, ko tie emitē, faktiski piespiežot uzņēmumus maksāt par piesārņojumu. Pagājušajā gadā atbilstības emisiju tirgus vērtība pārsniedza 865 miljardus ASV dolāru, to lielāko daļu akumulēja Eiropas Savienība. Tomēr, kā noteikts 6. pantā, Eiropa nepieļauj starptautiskos kompensācijas kredītus. Un, lai gan daži uzņēmumi, kuriem nav juridiska pienākuma samazināt emisijas, ir noteikuši brīvprātīgus mērķus, tie var tos daļēji sasniegt, pērkot kredītus brīvprātīgajā oglekļa tirgū. Jau 2021. gadā brīvprātīgā tirgus vērtība bija aptuveni 2 miljardi dolāru.
Joprojām nav skaidrs, kā dažādie jau esošie oglekļa tirgi varētu tikt integrēti ANO pārvaldītajā tirdzniecības sistēmā, kas būtu atkarīga arī no valstu tiesību aktiem. Daži eksperti bažījas, ka brīvprātīgi kredīti, kas tiek pārdoti starptautiski ārpus Parīzes nolīguma, varētu izraisīt situāciju, piemēram, divas valstis savos mērķos ieskaita vienu un to pašu emisiju samazinājumu.