Risinājumu speciālisti saskata vēja parku veidošanā jūrā. Diemžēl elektroenerģijas ražotājiem Latvijas tirgus ir mazāk pievilcīgs nekā kaimiņos – vismaz pagaidām.

Eiropas Savienība jau ir formulējusi mērķi līdz 2050. gadam kļūt par pirmo kontinentu, kurā ir klimata neitrāla ekonomika. Šis kurss iekļauts arī Latvijas Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā, kas cita starpā paredz, ka līdz 2030. gadam valstī ir jāpalielina vēja enerģijas uzstādītās jaudas no aptuveni 80 MW pašlaik līdz 800 MW.

Taču šo mērķu sasniegšanu kavē iedzīvotāju attieksme, kurai jau ir radies īpašs apzīmējums: “Tikai ne manā pagalmā!” Proti, cilvēki atjaunojamo enerģiju kopumā atbalsta, taču savos paradumos un vidē izmaiņas ieviest vai redzēt nevēlas. Enerģētikas eksperts Kristaps Stepanovs uzskata, ka problēma ir šāda – cilvēki vēja enerģijas pozitīvo ietekmi uz elektroenerģijas tirgu, investīcijām vai klimata ilgtspēju izjūt tikai pastarpināti, zaļās enerģijas ieguvumi ir pārāk tālu, tie ir pārāk konceptuāli, pārāk filozofiski, bet vēja parks savā apkaimē, lai cik tas būtu nekaitīgs, ir taustāms un praktisks.