Dabas vērtību skaitītāji Latvijā atraduši vairāk nekā 300 000 ha Eiropas nozīmes biotopu, un, tā kā tie pārsvarā atrodas ciršanas vecumu sasniegušos mežos (ap 450 000 ha saimnieciski vērtīgajās sugās saimnieciskajos mežos), no saimnieciskās aprites potenciāli izņemamo platību apmērs var svārstīties no 60 000 līdz 260 000 ha, kas atstās ne tikai būtisku ietekmi uz konkrētiem uzņēmumiem, bet arī uz nozari un ar to saistītajām sfērām, un Latvijas tautsaimniecību kopumā.
Šādu ainu rāda Dienas Biznesa un portāla zemeunvalsts.lv kopīgi rīkotā diskusija par t.s. “dabas skaitīšanas” rezultātu iespējamo ietekmi uz meža nozari, tautsaimniecību un darba vietām reģionos.
Skaitļi ir, vēl daudz nezināmā
“Ir zināmi “dabas skaitīšanas” rezultāti, kurus publiskoja uzraudzības grupas sanāksmē. Tie liecina, ka Eiropas nozīmes biotopi Latvijā ir atrasti vairāk nekā 300 000 hektāru platībā. Pašlaik nav zināms, kas notiks tālāk,” norāda Latvijas Meža īpašnieku biedrības (LMĪB) valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks. Viņš uzsver, ka mežu īpašnieki jau 2017. gadā (pirms tika sākta “dabas skaitīšana”) vērsās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM), jautājot: “Kas notiks, kad dabas vērtības būs saskaitītas?” “Tā laika ministrijas vadības atbilde: “Vispirms iegūsim datus, tad runāsim par to, kas notiks pēc tam,” nebija un nav pareiza, jo neskaidrība nekādi neveicina dabas aizsardzības mērķu sasniegšanu,” uzsver A. Muižnieks. Mežu īpašnieki jau sākotnēji bija rēķinājušies ar iespējamām sekām. “Topošajā informatīvā ziņojuma projektā ir norādes, ka platības tiks iekļautas kādā no aizsargājamām kategorijām, bet, cik daudz šādu platību ir (vai būs) un kur tās tiks izvietotas, pašlaik nav zināms,” uz jautājumu par iespējamo mežu platību izņemšanu no saimnieciskās aprites atbild A. Muižnieks. Viņš gan atzīst, ka pēdējo gadu pieredze mikroliegumu veidošanā vairāk vedina domāt, ka atrasto Eiropas nozīmes biotopu teritorijās saimnieciskā darbība būs pilnībā liegta.
Nozare var tikt “sadauzīta”
“Konkrētus skaitļus saukt vēl ir pārlieku agri, jo nav skaidrs, cik daudz un kādā formā notiks saimnieciskās darbības ierobežošana. Kā minēts iepriekš, informatīvā ziņojuma projekts vēl ir tikai tapšanas stadijā (tam jābūt izskatītam Ministru kabinetā līdz 2021. gada nogalei). Šai ziņojumā vajadzētu ietvert dažādus rīcības scenārijus,” norāda Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss. Viņam nav šaubu, ka “dabas skaitīšanas” galvenais uzdevums bija noskaidrot Eiropas nozīmes biotopu stāvokli un skaitu Latvijā un tos aizsargāt Natura 2000 teritorijās. “Tā kā Eiropas Komisija pret Latviju ir uzsākusi pārkāpuma procedūru saistībā ar Eiropas nozīmes biotopiem, neizbēgami būs jāsasniedz Eiropas Savienības prasītais līmenis. Nav šaubu, ka Natura 2000 platības palielināsies vismaz par 60 000 ha,” skaidro K. Klauss. Viņaprāt, no saimnieciskās aprites potenciāli izņemamo platību apmērs var svārstīties 60 000-260 000 ha apmērā. “Daļa Eiropas nozīmes biotopu ir atrasti aizsargājamās dabas teritorijās, bet “no jauna” atrastajos 260 000 ha aizsardzības statuss nav noteikts,” uz jautājumu, kāpēc runā par 260 000 hektāru, kaut dabas skaitītāji biotopus atraduši vairāk nekā 300 000 ha platībā, atbild K. Klauss. Lai arī 260 000 ha, zinot Latvijas kopējo mežu platību – 3,2 miljoni hektāru, nav pat 10%, tomēr Latvija to nevar atļauties. “Proti, kokrūpniecībai koksni iegūst no ciršanas vecumu sasniegušajiem mežiem un arī Eiropas nozīmes biotopi teju 99% apmērā atrodas (atrasti) ciršanas vecumu sasniegušajās audzēs. Pēc Valsts meža dienesta datiem, ciršanas vecumu sasniegušo saimniecisko mežu platība (neskaitot baltalkšņu audzes) ir ap 450 000 ha, un jebkurš atrasto Eiropas biotopu platības apmērs, vai tie būtu 60 000 ha, vai, vēl jo vairāk,– 260 000 ha, būtiski ietekmēs kokapstrādi,” skaidro K. Klauss. Viņš atzīst, ka nozare noteikti jutīs 60 000 hektāru izņemšanu no saimnieciskās aprites, taču tas vēl nebūtu iemesls zvanīt trauksmes zvanus. “Bet, ja no saimnieciskajā apritē esošajiem 450 000 ha izņem (t.i., nevar ekonomiski pamatoti iegūt koksni) 260 000 ha, tas gan izraisīs milzu strukturālas pārmaiņas gan nodarbinātībā, gan uzņēmumu skaitā, gan to konkurētspējā, gan – nešaubīgi – visā valsts tautsaimniecībā. Šādā situācijā Latvijas pašlaik lielākā apstrādes rūpniecības nozare tiktu sadauzīta,” prognozē K. Klauss.
Nav sociāli ekonomiskā izvērtējuma
“Dabas aizsardzības pārvaldes datu bāzē Ozols ir iekļauti 649 000 hektāru, no tiem 331 000 hektāri ir Eiropas nozīmes mežu biotopi, kālab VARAM ziņojuma melnrakstā lasāms piedāvājums: līdz Natura 2000 tīkla pilnveides pabeigšanai izsludināt moratoriju jebkādai darbībai minētajos 331 000 ha un tos uz nezināmu laiku izņemt no saimnieciskās aprites,” situāciju raksturo Latvijas Mežu sertifikācijas padomes priekšsēdētājs Māris Liopa. Viņaprāt, šāds risinājums atstās būtisku ietekmi uz nozari, kas ir Latvijas tautsaimniecības mugurkauls, vēl jo vairāk, ja šādam solim nav nekāda sociāli ekonomiska izvērtējuma. “Mikroliegumu skaits ik gadu pieaug, un nav dzirdēti piemēri, kur kādai platībai tas (mikrolieguma statuss) tiktu noņemts,” skaidro M. Liopa. Viņaprāt, esošās kompensācijas – 160 eiro gadā par hektāru, kur pilnībā liegta saimnieciskā darbība, ir smieklīgas. “Ja pastāv nopietns risks, ka pieejamās koksnes apjoms Latvijā samazināsies, par kādu valsts attīstību varam runāt un kurš gribēs riskēt un investēt nozarē?” jautā M. Liopa.
Kompensāciju asmens
K. Klauss skaidro, ka atrasto Eiropas nozīmes biotopu aptuvenais dalījums ir zināms: 80% – Latvijas valstij piederošajos mežos, 10% – publiskajos (pašvaldību) mežos un 10% – privātīpašniekiem piederošajos īpašumos. “Informatīvā ziņojuma melnrakstā lasāms priekšlikums: lai izvairītos no kompensāciju maksāšanas privāto mežu īpašniekiem, primāri aizsargājamās platības veidot valstij un pašvaldībām piederošajos mežos. Lai arī jebkura scenārija gadījumā lielākā daļa aizsargājamo platību tiks veidotas valstij piederošajos mežos, šāds priekšlikums parāda, cik tālu no ekonomikas procesu izpratnes ir ziņojuma autori – negūtais ieņēmums vai radītais izdevums ir viens un tas pats. Dīvaini: lai nemaksātu kompensāciju privātajam meža īpašniekam, kuras avots ir ES budžets, nomainīt to pret nesaņemtām dividendēm,” tā K. Klauss. A. Muižnieks atgādina, ka Eiropas nozīmes biotopi Latvijā visvairāk ir atrasti tieši vecajos boreālajos mežos, ko cilvēki stādījuši pirms 80–100 gadiem un tos atbilstoši kopuši. “Ja privātajos mežos atrasts mazāks skaits biotopu, nonākot līdz konkrētam īpašumam, tā saimniekam ir nopietnas un pamatotas bažas, kas ar viņa īpašumu notiks,” uzsver A. Muižnieks. Viņš prognozē, ka situācija būs līdzīga kā ar mikroliegumiem, kad meža īpašnieks rēķinājies ar ienākumiem, kurus paredzējis, piemēram, bērnu vai mazbērnu skološanai vai veselības problēmu risināšanai, bet rezultātā neko no iecerētā paveikt nevar. “Šis ir ļoti slikts piemērs, kā organizēt dabas aizsardzību Latvijā, jo process nav radījis īpašniekiem pārliecību, ka viņus uzklausīs, sadzirdēs, sapratīs un iesaistīs. Reālā dabas aizsardzība notiek mežā – konkrētā īpašumā, un neviens cits dabu nesargās – tikai īpašnieks pats,” teic A. Muižnieks. Viņš atgādina, ka pēc “dabas skaitīšanas” rezultātiem nav skaidrs, kāds aizsardzības režīms tiks piemērots katrā konkrētā gadījumā. “Meža īpašnieku uzticība dabas aizsardzības sistēmai nepalielinās, bet samazinās,” tā A. Muižnieks.
K. Klauss akcentē, ka neba kompensāciju izmaksas mežu īpašniekiem noteiks, vai Latvijā labklājība augs, vai nē. “Kamēr koks aug mežā, tas labklājību nenes. Tā rodas, kad koku nozāģē un pārstrādā, jo starpība starp vērtību, kas aug mežā, un rūpniecisko koksnes produktu, ko eksportējam, šobrīd ir vidēji sešas reizes, bet tuvākajā desmitgadē, pārstrādi turpinot padziļināt, mērķis ir sasniegt 12 reizes. Jāņem vērā arī reģionālā nodarbinātība,” skaidro K. Klauss. Koksnes tālākā pārstrāde faktiski ir reģionālās attīstības balsts. “Jā, varam kompensēt meža īpašniekam nepārdotos koksnes kubikmetrus, bet nav kompensācijas mehānisma tiem, kas šo koksni pārstrādā. Pārstrādātājiem koksnes apjoms saruks vai tā nebūs vispār, kas nozīmēs uzņēmumu likvidāciju un bezdarbnieku skaita pieaugumu. Ir bezgala naivi un aplami cerēt, ka kokapstrādē strādājošie pārkvalificēsies par IT speciālistiem,” tā K. Klauss. Viņaprāt, arī par koksnes importu no austrumiem ir grūti runāt. “Baltkrievija ar izvedmuitām apaļkoksnes eksportu ir “aizvērusi”, līdzīgi rīkojusies Ukraina, arī Krievija robežu koksnes izvešanai ir slēgusi,” uz jautājumu par trūkstošās koksnes importa iespējām no austrumiem atbild K. Klauss. Viņš skaidro, ka nozīmīgs koksnes imports ir gan no Lietuvas, gan Norvēģijas, taču būtiski palielināt koksnes apjomus no minētajām valstīm nebūs iespējams. “Ekonomiskais pagrimums jau nesāksies, liedzot īpašniekam saimniecisko darbību mežā,” tā K. Klauss. Īpaši nepatīkama situācija var veidoties Vidzemē, kur katrs piektais strādājošais rosās meža nozarē. “Tas ir ļoti nopietni, un, tam pieskaitot koksnes un tās produktu pārvadāšanu un dažādus citus pakalpojumu sniedzējus, kuri izjutīs pakalpojumu vai preču pircēju trūkumu, problēma pārsniegs vienu – meža – nozari. Faktiski naudas reģionos būs mazāk, tāpēc jāpieņem ļoti izsvērti un pamatoti lēmumi,” uzsver K. Klauss.
Nepieciešams vērtējums
M. Liopa vērš uzmanību, ka ES jaunā politika ir vērsta uz atjaunojamo resursu izmantošanu, bet, nosakot liegumus, Latvijai tiek samazināta iespēja šos resursus izmantot, ierobežojot vienu no svarīgākajiem faktoriem cilvēku nodarbinātībai reģionos. “Nav ne sociāli ekonomiskās ietekmes (izmaiņas darba vietu skaitā gan nozarē, gan ar to saistītajās sfērās, nodokļu ieņēmumos, iedzīvotāju skaitā) vērtējuma, ne vērtējuma klimata neitralitātes (saistībā ar CO2 izmešu piesaisti) kontekstā, īpaši, ja valstī, pēc Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” datiem, pūst apmēram 65 milj. m3 koksnes,” skaidro M. Liopa. “Dabas aizsardzības sistēmai Latvijā ir jābūt, taču to nevar balstīt tikai un vienīgi jaunos liegumos, procesā neiesaistot mežu īpašniekus, kā, piemēram, to dara Skandināvijas valstīs, kur īpašnieks slēdz līgumu ar valsti uz noteiktu laiku (10 vai 20 gadiem), un apņemas savā īpašumā kaut ko darīt vai nedarīt,” iesaka A. Muižnieks. Viņš vērš uzmanību, ka uzstādījums – dabu var sargāt, neko nedarot – ir pamatu pamatos nepareizs un greizs, jo tikpat labi platībās ar kādu aizsargājamu sugu vai dzīvotņu koncentrāciju var ievērot sezonālos ierobežojumus vai citādus saimniekošanas paņēmienus. Ir gadījumi, kad aizsargājamā suga pazūd, ja cilvēks nesaimnieko, līdzīgi, kā to var redzēt ar grīņu sārtenes augteņu vai medņu riesta vietu aizaugšanu. “Topošajā VARAM informatīvā ziņojuma projektā ir norādes, ka platības tiek ierobežotas, un tās atradīsies kādā no aizsargājamām kategorijām, bet, cik daudz ir šādu platību un kur tās tiks izvietotas, pašlaik nav zināms”, uzsver Arnis Muižnieks.
Informācija
Meža nozarē nodarbināts (tieši) 41 000 cilvēku (2020. gads)
Eksporta ienākumi 2,59 miljardi eiro (2020. gads)
Diskusijas video pieejams šeit:
https://www.youtube.com/watch?v=MrBYyuf0B_M