Saruna ar Reini Cimdiņu, Austrumsomijas universitātes (University of Eastern Finland) Meža zinātnes studentu (programma: Eiropas mežsaimniecība (European forestry))

Vai studijas Somijā sāki pēc vidusskolas, vai studiju sākums meklējams Latvijā?

Vispirms studēju Latvijas universitātē Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātē; pirms diviem gadiem kā ģeogrāfijas students apmaiņas programmas ietvaros rudens semestrī jau pabiju Joensuu, Somijā. Atgriezos mājās, “tiku” pie ģeogrāfijas bakalaura un nolēmu turpināt mācības Somijā. Bakalaura studiju laikā nepaguvu sagatavot nepieciešamos dokumentus, lai spētu cīnīties par stipendiju un studijām jau nākamajā rudenī, tādēļ uzsāku mācības starptautiskajā RTU un Viļņas Ģedimina tehniskās universitātes apvienotajā programmā Innovative Solutions in Geomatics. Pusgadu biju Rīgā, otru pusgadu mācījos Viļņā. Paralēli tam “gatavoju savu kandidatūru” Somijai. Pērnruden (2019), ne bez veiksmes, ieguvu cerēto studijvietu Somijā, taču… biju jau sācis rakstīt ģeomātikas maģistra darbu, negribēju to pamest, tādēļ pagājušajā semestrī “ķēru abus zaķus”: mācījos divās universitātēs, pieredzēju lielu mācību slodzi un lielu braukāšanu. Starp citu, burtiski tikko ieguvu maģistra grādu ģeomātikā – tas patīkami! Kas attiecas uz mācībām un nākotni: manī patiesi rit iekšējā cīņa starp praktisko darbu un zinātni. Grūti sacīt, kur tālākie ceļi mani vedīs! Tas vēl pašam nav skaidrs!

Vai Latviju un Somiju studiju ziņā var salīdzināt, vai tas iespējams vien teorētiski?

Tieši mežsaimniecības studiju sakarā ko salīdzināt būs grūti, jo LLU Meža fakultātē neesmu studējis. Salīdzināt varu studiju procesu LU, RTU, Viļņas universitātē un Austrumsomijas universitātē. 

Somijā var daudz vairāk vai pat pilnībā koncentrēties mācībām. No savu paziņu loka Latvijā nezinu nevienu, kas maģistra studiju līmenī tikai mācītos. Visi paralēli mācībām arī strādā. No maniem kursabiedriem Somijā nestrādā neviens! Lai visas mācību lietas nokārtotu un turētos līmenī, jāiegulda pamatīgs laiks un pūles, un algotam darbam laika nav, taču, protams, ja nebūtu citu variantu, gan jau, ka varētu.

Nav iemeslu kritizēt universitātes Latvijā! Par atšķirībām, kas nešaubīgi ir, varu ko sacīt. Ar pasniedzējiem Somijā (faktiski – visiem) esi uz “Tu”, un pasniedzējs ir kā tavs mentors, kas papildus lekcijām ievirza un dod struktūru patstāvīgam darbam. Studiju plānu sastādi pats: ik semestri sākot, students var izvēlēties savus mācību kursus. Man, piemēram, ir kursabiedri, kas izvēlētās programmas ir sakombinējuši dažnedažādākās, un es viņus būtībā neredzu un nesatieku! Jā, mēs esam kursabiedri, bet mācību gaitās netiekamies! Kā jau sacīju, pagājušogad paralēli meža zinātnes studijām mācījos arī ģeomātiku, interesējos par lāzerskenēšanas risinājumiem meža inventarizācijas atbalstam, savās studijās pētīju un darbos atsaucos uz zinātniskām publikācijām… Vienā brīdī attapos, ka dažu lasīto publikāciju autors ir mans somu pasniedzējs! 

Ko par studijām vēl sacīt…? To, vai vajag studēt, sapratīsim katrs pats. Kā jau teicu, pieteicos un dabūju stipendiju, un tas man ir liels atbalsts studijām. Somijā var just, ka par Tevi ir padomāts, piemēram, it sadzīviskās lietās: veselības apdrošināšana, zobārsts un citi medicīnas pakalpojumi līdz zināmam līmenim ir pieejami turpat universitātē, ir laba sporta infrastruktūra – netālu ir baseins, trenažieru zāles un sporta laukumi, ir iespēja spēlēt hokeju, ko arī daru. Universitātes pilsēta (Joensuu) ir salīdzinoši neliela, viss sasniedzams ar velosipēdu. Daudzi studenti brauc ar velosipēdiem arī ziemā, jo sabiedriskais transports nav par brīvu. Tā kā pagājušogad bieži nācās braukt uz Latviju, esmu secinājis, ka izdevīgāk mājup ir doties ar auto un, izmēģinot dažādus maršrutus, sapratu, ka lētāk un kaut kādā ziņā interesantāk ir braukt caur Krieviju. Tuvākais Karēlijas republikas robežpunkts no Joensuu ir aptuveni 70 km. Karēlija un Krievija kopumā man ir nedaudz cita pasaule, tas ir piedzīvojums un sava veida finanšu ekonomija. 

Par kolēģiem studentiem – man ir studiju biedrene Lauma no Raunas un “apmaiņas” studente Luīze no Valmieras. Manā kursā studē jaunieši no visas pasaules, sākot no Kostarikas, beidzot ar Filipīnām. Vislabākais kontakts? Grūti izcelt, taču tie varētu būt brazīlieši - jautri, atvērti un patīkami cilvēki. Lai pieteiktos studijām vajadzēja noteiktā līmenī nokārtot IELTS angļu valodas eksāmenu, tāpēc valoda lielas grūtības nerada kaut gan nebūt neuzskatu, ka man tā ir perfekta. Dažu brīdi ir pagrūti. Kaut vai – angļu valodas runātājiem un zinātājiem ir dažādi akcenti – filipīnieši runā citādāk, nekā spāņi, vai somi un tamlīdzīgi! 

Somijā man rit pirmais studiju gads no diviem, nākamgad vienu semestri būšu vienā no European Forestry sadarbības universitātēm – Rumānijā. (Izvēle bija Spānija, Austrija, Vācija, Rumānija, Francija.) Pēdējo semestri visticamāk atkal būšu Somijā.

Tātad viens semestris paies Rumānijā, kas nebija mana pirmā izvēle. Piedāvātās augstskolas katram studentam bija jāsaliek zināmā secībā (pa “rangiem”, prioritātēm), sekoja vērtēšana – studenta atzīmes, iegūtie kredītpunkti, motivācijas vēstule un konkursa kārtībā pirmo manis izvēlēto (Freiburgas universitāte, Vācijā) universitāti es “nedabūju”. Tātad – Rumānija!

Programma, ko apgūstu, “Eiropas mežsaimniecība” aptver, ja tā var sacīt, visu Eiropu un tās meža nozari kopumā. ***Maijā mēs – viss kurss – vienu mēnesi brauksim “lauka kursā” pa piecām iepriekšminēto valstu universitātēm un uzņēmumiem un skatīsimies, kā mežsaimniecība dažādās Eiropas daļās tiek organizēta! Katrā valstī pavadīsim apmēram sešas dienas. Tad sekos vasaras prakse Vīnē un semestris Brašovā (Transilvānija, Rumānija).

Rumānijas meži un dabas apstākļi no Latvijas un Somijas krietni atšķiras!

Jā, noteikti, taču tur ir Karpati, kas ievieš savas korekcijas, tāpēc grūti spriest, to redzēsim! Lielās kompānijas, starptautiskie uzņēmumi daudzviet ir vieni un tie paši. Būšu Transilvānijā, kas noteikti nav boreālā zona, tai ir sava specifika, kur dominē lapu koki un saimniekošana rit, pielāgojoties reljefa īpatnībām, bet tas vēl priekšā! Ceru, ka būs gan noderīgi, gan interesanti! 

Somiju Latvijā zinātāji uzteic kā Eiropas mežu lielvalsti. Vai to jūt arī uz vietas?

Somijā mežsaimniecības procesi un ar tiem saistītās lietas tiek organizētas gana intensīvi. Mehanizēts faktiski ir viss! Kas attiecas uz meža īpašniekiem un īpašumiem – Somijā ir ļoti daudz nelielu meža īpašumu, kuru īpašnieki mīt pilsētās, savu īpašumu redz reti, un izpratne par īpašumu un saimniekošanu tiem ir – sacīsim – dažāda. Liela daļa mazo meža īpašnieku meža apsaimniekošanu ir nodevuši apsaimniekošanas kompāniju rokās. Līdzīgas lietas, cik zinu, notiek arī Latvijā.

Grūti sacīt, cik plaši viscaur Somijā interesējas par mežu un mežsaimniecību. Pilsēta, kurā studēju, Joensuu, tiek saukta par Somijas mežu galvaspilsētu, te ir meža tehnikas ražotnes, te ir meža zinātnes centrs un Eiropas meža institūts. Mežs tiek cienīts, kopts un audzēts! Par citiem Somijas reģioniem, piemēram, dienvidiem un rietumu daļu, kur cieņā lauksaimniecība, man grūti spriest. Tāpat par Lapzemi, kur ierīkotas plašas dabas aizsardzības teritorijas, un tur mežsaimniecības sakarā ir zināmi konflikti ar vietējiem sāmiem. Starp citu, Somijā privāto mežu ir nedaudz vairāk kā valstij piederošo, un lielas valsts mežu platības koncentrējas tieši sāmu apdzīvotajās teritorijās Lapzemē. 

Beigsi studijas, kur tālāk vedīs nākotnes ceļi? Par plāniem mazliet…

Nākotnes plāni man ir saistīti ar Latviju. Vēl gadu studēšu, tad, domāju, ka gadus 4-5 Latvijā nedarbošos, bet noteikti plānoju atgriezties! Tāds ir mans šodienas plāns un redzējums. Par doktora grādu pagaidām nedomāju, taču, kā jau minēju, izvēle visticamāk būs starp zinātni un praktisko mežsaimniecību. Kas ņems virsroku, to skatīsimies!

Latvija, Brazīlija, Nepāla. Tu vēstulē, interesējoties par sertifikācijas jautājumiem, izteicies, ka savā studiju darbā salīdzini šīs tik dažādās valstis. Kā tas gadījies?

Tā ir daļa no studiju programmas. Grupas sastāvs tika sadalīts pēc nejaušības principa; uzdevums ir veikt intervijas Skype, anketēšanu un sagatavot nelielu pētījumu par kopīgajām un atšķirīgajām lietām katrā no trim valstīm. Cenšamies noskaidrot, kāda ir meža sertifikācijas nozīme, lai sasniegtu vienu no septiņpadsmit ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem par atbildīgu patēriņu. Darbs vēl turpinās, tādēļ precīzas atziņas un salīdzinājumus neminēšu. Pāris virspusējas piezīmes par Brazīliju – liela uzmanība tur veltīta eikaliptu un citu sugu īso rotāciju (īsās aprites) plantācijām, meža ugunsgrēkiem un jautājumiem, kas saistīti ar meža zemju pārvēršanu lauksaimniecības vajadzībām. Par Nepālu pagaidām neko daudz nezinu, taču tur nozīmīga loma ir meža kooperatīviem. Pie tam, šī sadarbība notiek starp ciematiem un vietējām kopienām.

*** Kā pēc intervijas saskaņošanas rakstīja Reinis: "...līdz ar pēdējiem notikumiem mana lauka kursa programma ir mainīta, un uz Eiropu mēs nedosimies. Pagaidām paliksim Somijā un būs kāda alternatīva šeit."