Krievijas prezidenta V. Putina skaidrojums iebrukumam Ukrainā nebūt nav kas jauns. Kā daudzi šais dienās ir pamanījuši, paziņojums, ka iebrukuma iemesls ir "pret etniskajiem krieviem vērstais genocīds Dobasā" ļoti atgādina Hitlera stratēģiju demokrātiskās Čehoslovākijas iznīcināšanā II Pasaules kara priekšvakarā. Proti, Hitlers draudēja ar iebrukumu Čehoslovākijā, lai Reiha sastāvā iekļautu kaimiņvalsts pierobežas apgabalus, kurus apdzīvoja vācu izcelsmes un vācu valodā runājošie iedzīvotāji. Iebrukt kaimiņvalstī Hitleram pat īsti nebija vajadzības, jo Lielbritānijas, Itālijas un Francijas līderi, labi atceroties neseno asinsizliešanu I Pasaules kara gados, viņa prasībām piekrita. Šī piekrišana notika Minhenes konferencē 1938. gadā. Pēc sešiem mēnešiem gan Hitlers šo pašu vienošanos pārkāpa, čehu zemēs Morāvijā un Bohēmijā izveidojot protektorātu, kā arī sākot izteikt pretenzijas par Polijas teritorijām. 

Putina rīcība Ukrainā sākusies līdzīgi - Krimas okupācija 2014. gadā un divu kremlim paklausīgu kvazivalstiņu izveidošana krieviski runājošajā Donbasa reģionā.

Līdzīgi kā 30. gados ne Lielbritānija, ne Francija nereaģēja uz klajiem Versaļas miera līguma pārkāpumiem, arī mūsdienās neviena valsts nav rīkojusies, lai Krievijas iedzīvotāji nožēlotu vai vismaz sāktu nožēlot savu atbalstu Krimas okupācijai un Donbasa separātistiem.