(...) Esam valsts, kas pārdzīvojusi Čornobiļu. Tur joku nav.

Taču, ja cilvēce izlēmusi, ka viss cauri, un nereaģē uz tādām lietām... Bet mēs domājam citādi, un gaidām aktīvāku rīcību šajā jautājumā.

Un, kad Krievija ir Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Drošības padomē, tad kāda jēga vispār būt ANO? Organizācija, kurai vajadzētu novērst karu, – par ko tā kļuvusi? Paust bažas un satraukumu? Visi šie satrauktie var savākties kaut kur Antarktīdā un pingvīniem paust savu satraukumu. To nevienam nevajag.

Vajag reāli strādājošus mehānismus. Kā Latvijai, Baltijai – NATO 5. pants, strādā, nestrādā. Tie ir dzīvības un nāves jautājumi, īpaši pie mums, kur notiek karš.