Zaļā vārna, kuras apspalvojums nav vis zaļš, bet gan zils, zaļganzils ar kanēļoranžu mugurpusi un melnām lidspalvām, nebūt nav radiniece ne pelēkajai vārnai, ne kovārnim, ne citiem vārnu dzimtas putniem, kuri pieder zvirbuļveidīgo putnu kārtai. Zaļā vārna pieder zaļvārnveidīgo putnu kārtai, tātad rados ar zivju dzenīti un bišudzeni. Agrākos laikos putns Latvijā dēvēts gan par zilo vārnu, gan pat par Kurzemes papagaili.
Zaļo vārnu ģimenes dzīve Pierīgā mijas ar šosejas trokšņiem un nemitīgu švīkstoņu, kvadraciklu rūkoņu, šautuves atbalsīm. Izrādās, ka zaļā vārna nebūt nav mežu putns, bet gan iecienījusi mozaīkveida ainavu. Tai labprātāk patīk sēdēt uz elektrības vadiem vai uz atsevišķiem kokiem atklātos laukos, jo tas ļauj viegli pārraudzīt savu "zviedru galdu" jeb kukaiņu medību teritoriju, kas kalpo par vietu, kur meklēt barību, lai pēc tam pikējot lejup, satvertu kādu sienāzi uz zemes vai maijvaboli lidojumā. Līdz ar to putns izvēlas ligzdot skrajos mežos, kur koki nav blīvi augoši līdzās viens otram, bet izvietoti puduros ar dobumainiem kokiem vai piemērotiem putnu būriem.
