FACE, Eiropas Medību un aizsardzības federācija, kas pārstāv 7 miljonus Eiropas mednieku, atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumu mainīt vilku aizsardzības statusu no “stingri aizsargājams” uz “aizsargājams”. Statusa maiņa ir pieņemta, pamatojoties uz jaunākajiem zinātniskajiem datiem par populācijas palielināšanos.

Vilku statusa maiņa no “stingri aizsargājams” uz “aizsargājams” nemaina juridiski noteikto prasību saglabāt vilku populāciju Eiropā. Lēmuma priekšrocība – varēs veikt adaptīvu pārvaldību, kas ir piemērotāka sugai, kura vairs nav apdraudēta un kuras populācija pastāvīgi palielinās. Lai pārvarētu pašreizējo augsto konfliktu līmeni, būtu jāatgriežas pie situācijas, kad regulēta pārvaldība un labvēlīga aizsardzības statusa saglabāšana notiek vienlaicīgi.

Neņemot vērā Eiropas vilku populācijas stāvokli, kas daudzviet Eiropā nepārprotami sasniedz t.s. sociālo kapacitāti, galvenā problēma joprojām ir gan praktiska, gan juridiska. Pašreizējais Bernes konvencijas II pielikuma (stingra aizsardzība) saraksts liedz valstīm pielāgot vilka aizsardzības statusu, tāpēc EK ir iesniegusi savu priekšlikumu. Konkrēti Eiropas Savienībā stingri aizsargājamo sugu (IV pielikums) iekļaušana Biotopu direktīvas sarakstā rada gandrīz neiespējamu situāciju. EK norādījumi ir neskaidri un vairākas valstis juridiskos aspektos ir ļoti piesardzīgas, radot administratīvu un birokrātisku slogu. Tas viss sagādā neapmierinātību Eiropas lauku reģionu iedzīvotājiem.

Padziļināta analīze liecina, ka vilku populācija pēdējās desmitgadēs ir ievērojami palielinājusies, tie aizņem arvien lielākas teritorijas. 23 dalībvalstīs kopā mīt vairāk nekā 20 000 vilku, to populācija palielinās un apdzīvojamie areāli paplašinās.

Šī attīstība atspoguļota arī IUCN Lielo plēsēju iniciatīvas Eiropā 2022. gada novērtējumā, kurā norādīts, ka vilka, kā sugas, perspektīvas ir pozitīvas, paredzot turpmāku paplašināšanos faktiski visās deviņās viku apakšpopulācijās Eiropā. Plēsēja ekspansija ir izraisījusi un arī turpmāk izraisīs lielas problēmas, tādējādi radot pastiprinātu slodzi konkrētām teritorijām un reģioniem Eiropā, kur iedzīvotāji nodarbojas ar mājlopu audzēšanu. Nopietns apdraudējums, pieaugot vilku skaitam, ir arī mājdzīvniekiem.

Runājot par turpmākajiem soļiem, FACE prezidents Torbjērns Larsons (Torbjörn Larsson) paziņoja: “Mēs atzinīgi vērtējam šo ziņu, tai pašā laikā sagaidot, ka vides ministri atbalstīs zinātnē pamatoto Eiropas Komisijas priekšlikumu. Lai nodrošinātu veiksmīgu līdzāspastāvēšanu, mums, tomēr, ir nepieciešams arī lielo plēsēju tiesību aktu kopums, kam jāietver arī lāčus un lūšus, pievēršot uzmanību šo dzīvnieku aizsardzības statusam. Būtu jāpārskata arī EK norādījumus un informēšanas sistēmu par aizsardzības statusu.”