Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs norāda, ka saukļi par dzelzceļa elektrificēšanu un sabiedriskā transporta “zaļināšanu” klimata mērķu sasniegšanai ir populistiski un neiztur kritiku, jo, piemēram, dzelzceļš sastāda tikai 4% transporta nozarē, bet autotransporta sektorā 86% ir vieglais autotransports. Tikmēr Latvijas autoparks ar vidēji 15 gadus vecām mašīnām ir viens no vecākajiem Eiropā.

Turklāt citas valstis, pārejot uz zaļākiem transporta veidiem, Latviju pārpludina ar saviem lietotajiem dīzeļiem. Tie jau ir 67% no vietējā autoparka, bet no jauna importēto auto daļā tādu ir ap 85%. Tādējādi nedarot neko, izmešus ne vien neizdosies samazināt, bet tie pieaugs, lēš asociācijā. Neko nemainot, izmešu apjoms autotransporta jomā līdz 2027. gadam pat varot pieaugt par vairāk nekā 8,4%, nevis samazināties.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāra vietniece Alda Ozola atzīst – emisiju samazināšana Latvijai ir saistoša un transporta sektors tiešām ir no tiem, kur būtu jāpanāk lielākie samazinājumi. “Ja Latvija kopumā nevarēs šos te emisiju mērķu pildīt – tie ir noteikti jau katra gada griezumā – tad varianti ir divi. Vai nu kāds cits sektors dara vairāk, piemēram, lauksaimniecība, bet nu tas arī maz ticams, vai arī ir jāpērk trūkstošās emisiju kvotas no kādas citas dalībvalsts vai tur ir iespēja aizņemties no nākamajiem gadiem, bet, nu tas nav tāds ļoti sapratīgs un ilgtspējīgs risinājums tāpat kā ar budžetu. Faktiski tās emisiju kvotas arī ir nauda, un tām ir diezgan liela vērtība,” skaidro A.Ozola.