Teju viens miljards eiro valsts makā

Māris Ķirsons | 06.11.2018

Latvijas valstij piederošie meži valsts un pašvaldību budžetos kopumā devuši 988,8 milj. eiro, šogad (2018. gadā) šī summa pārsniegs vienu miljardu eiro.

Tāds ir 1999. gada rudenī dibinātā valsts mežu apsaimniekotāja valsts a/s Latvijas valsts meži (LVM) devums kopējā valsts makā. Jāņem vērā, ka bez tiešajiem maksājumiem dažādos nodokļos un dividendēs LVM ir nozīmīgs darba devējs mežu stādītājiem, jaunaudžu kopējiem, mežizstrādātājiem, koksnes pārvadātājiem un svarīgs koksnes piegādātājs gan Latvijā strādājošajiem kokrūpniekiem, gan arī enerģētiķiem (kas ražo siltumu un elektrību). Kopumā LVM darbības laikā ap 70% uzņēmuma peļņas valsts ir saņēmusi dividendēs, kā iemaksu valsts budžetā. Pārējie nopelnītie līdzekļi ir investēti galvenokārt meža ceļu un meža infrastruktūras atjaunošanā, meža pieejamības nodrošināšanai un meža ražības palielināšanai. 17 gadu laikā būtisku pieaugumu ir piedzīvojuši visi LVM maksājumi – krasākais kāpums ir iedzīvotāju ienākuma nodoklī un valsts obligātās sociālās apdrošināšanas maksājumā: no 1,5 milj. eiro 2000. gadā šī summa ir pieaugusi līdz 13,6 milj. eiro 2017. gadā. Dividendēs valsts no LVM saņēmusi 11 milj. eiro 2000. gadā, bet 2011. gadā šī summa bija 73,5 milj. eiro, bet 2012. gadā tikai nedaudz mazāka.

Klimata ietekme

Pagājušo gadu (2017) LVM noslēdza ar 275,8 miljonu eiro apgrozījumu un 64,8 miljonu eiro peļņu pēc nodokļu nomaksas. Pēc neauditētiem datiem, 2017. gada ieņēmumi par 21,8 miljoniem eiro pārsniedza 2016. gada rādītājus, un peļņa pēc nodokļu nomaksas bija par 14,1 miljonu eiro augstāka nekā gadu iepriekš. Neto apgrozījums pieaudzis, pateicoties labvēlīgam tirgum un pozitīvai cenas tendencei, kā arī apaļkoksnes sortimenta pārdošanas apjoma proporcijas pieaugumam pret augošu koksni par 8,3%, salīdzinot ar 2016. gadu. Pērn realizēti 5,45 miljoni m3 apaļkoksnes sortimentu un 0,28 miljoni m3 augošu koku.

Iepriekšējos gados veiktās investīcijas mežu infrastruktūrā pērn – nelabvēlīgajos klimatiskajos apstākļos – LVM ļāvušas ne tikai noturēt ienākumus, bet pat tos palielināt, pārsniedzot iepriekš plānoto. Tādu ainu rāda 2017. gada LVM saimnieciskās darbības rezultāti. “Šobrīd pirms audita precīzs tīrās peļņas apmērs vēl nav nosaucams,” audita rezultātus iesaka sagaidīt LVM Korporatīvās plānošanas daļas vadītājs Dainis Reķelis. Viņš uzsver, ka klimatiskie apstākļi 2017. gadā bija faktors, kas radīja būtiskus izaicinājumus uzņēmuma mērķu sasniegšanai. “Aizvadītais slapjais gads vēlreiz apliecināja, ka bez iepriekš veiktajām investīcijām meža ceļu sakārtošanā un meliorācijā izpildīt uzņēmuma darbības plānu un nodrošināt regulāras koksnes piegādes tautsaimniecībai nebūtu iespējams,” norāda D. Reķelis.

28 miljonu investīcijās

2017. gadā veiktas investīcijas 28,2 miljonu eiro apmērā, tai skaitā 20,2 miljoni eiro ieguldīti meža infrastruktūrā – autoceļu būvniecībā, meža meliorācijas sistēmu atjaunošanā, tiltu būvniecībā un koksnes autoceļu izveidē. Pērn pārdoti 50,8 miljoni meža koku stādu, kā arī atjaunots mežs 15,7 tūkstošu hektāru platībā un izkopti 27,2 tūkstoši ha jaunaudžu. Investīciju apjoms pērn gan ir nedaudz mazāks nekā iepriekšējos gados, tomēr to īstenošanu ietekmējuši klimatiskie apstākļi.

Lai palielinātu uzņēmuma apsaimniekojamo mežu platību, akciju sabiedrība iegādājās 1600 ha zemes, investējot 3 miljonus eiro, līdz ar to kopējais LVM iepirktais zemes apjoms kopš 2007. gada ir pārsniedzis 10 600 ha (kopumā LVM apsaimnieko 1,63 milj. ha, no kuriem meža zeme ir 1,41 milj. ha). Aizvien būtiskāka loma jebkura uzņēmuma darbībā ir sociālajai atbildībai - 2017. gadā LVM uzturējis vairāk nekā 300 bezmaksas atpūtas objektu, tostarp atpazīstamākie no tiem ir, piemēram, Ložmetējkalns, Ellītes sēravots, Silvas dendrārijs un Čertoks jeb Velnezers, kā arī ziedoja labdarībai, kultūrai, izglītībai un sportam četrus miljonus eiro.

 

Viedokļi

Izmanto savus trumpjus

Kristaps Klauss, Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors

LVM peļņas un apgrozījuma pieaugums bija gaidāms, jo, pateicoties labvēlīgam pasaules (globālajam) kokmateriālu tirgum, kokrūpnieki paaugstināja iepirkuma cenas. Tomēr patīkamu pārsteigumu un padarīta darba sajūtu radīja fakts, ka iepriekšējo gadu investīcijas meža infrastruktūrā pat klimatiski ļoti nelabvēlīgos apstākļos ļāva LVM izpildīt piegādes plānotā apjomā.

 

Rets eksemplārs

Māris Liopa, Latvijas Meža īpašnieku un apsaimniekotāju konfederācijas valdes priekšsēdētājs un meža īpašnieks

LVM ir unikāls uzņēmums, gan tāpēc, ka nav daudz uzņēmumu Latvijā, kuri varētu lepoties ar kopējiem maksājumiem valsts kasē teju miljarda eiro apmērā, gan tāpēc, ka tas spēj efektīvi apsaimniekot mežu zemes un būt gan viens no efektīvākajiem mežsaimniecības uzņēmumiem Eiropā, gan visas meža nozares pamats Latvijā. LVM ir sava veida piemērs daudziem privāto mežu īpašniekiem Latvijā, kā efektīvi strādāt savos mežos. Lai arī Latvija ir viena no zaļākajām valstīm pasaulē, tomēr ik pa brīdim no atsevišķu interešu grupām skan pārmetumi, ka neesam tik zaļi, cik vajadzētu. Tiek noteiktas jaunas aizsargājamās teritorijas, kā rezultātā no saimnieciskās darbības tiek pilnībā izslēgtas Latvijas mērogiem iespaidīgas platības, vai arī tajās tiek pamatīgi ierobežota darbība.

Tas nozīmē mazāku saimniecisko aktivitāti un tam sekojošu mazāku darba vietu skaitu, kā arī mazāk nodokļu maksātāju un reāli samaksātās summas nodokļos, kaut arī sabiedrības vajadzības  – medicīnā, izglītībā, infrastruktūrā – nav apmierinātas tieši naudas trūkuma dēļ valsts makā. Zemes Latvijā ir tik, cik ir, un arvien vairāk hektāru “apgrūtinot” ar dažādiem ierobežojumiem būtībā tiek samazināts viens no Latvijas valsts stratēģiskajiem resursiem, kas nebūt nav to cilvēku, kuri vēlas dzīvot un strādāt šajā valstī, interesēs.

  Dalīties Facebook

Pievienot komentāru