Ar Gaidi Bērziņu, zvērinātu advokātu, sarunājas Māris Liopa, LMSP priekšsēdētājs, un Pauls Rēvelis, zemeunvalsts.lv redaktors

Tagadējā Dundagas (topošajā vai atkalapvienotajā Talsu) novadā Kolkas pagastā jau vairāk nekā divdesmit gadus manai ģimenei pieder īpašums. Tā kā šajos laikos iespēju ir daudz, gana bieži apsveru domu šai īpašumā uzturēties biežāk, kā līdz šim. Neapšaubāmi, man rūp gan Dundagas novadā, gan piekrastē, gan jaunajā Talsu novadā notiekošais. Ar savu pieredzi un skatījumu labprāt iesaistītos aktuālo un problemātisko jautājumu risināšanā, kas dotu labumu novadam un tā iedzīvotājiem.

Pēdējos gados Latvijā jo asi redzama “reģionāla” atšķirība domāšanā, piemēram, rīdzinieku neizpratne par notiekošo ārpus galvaspilsētas centra. Pamazām, bet atkal Latvijai (tās iedzīvotājiem) tiek atņemta piekraste...

Noteikti nepiekrītu un nepiekritīšu piekrastes kāpās augošo priežu nomaiņai ar greznām villām, kā tas ir noticis, piemēram, Jūrmalā. Visām situācijām nepieciešama samērīga pieeja. Pirms kāda laika kājām mēroju Baltijas jūras piekrasti Latvijas teritorijā visā tās garumā: ir vietas, kur kilometriem un stundām ilgi tu nesatiec ne cilvēka. Infrastruktūras arī nav. Vide nešaubīgi ir skaista un lieliska, bet... arī pamesta. Kāpēc gan šeit nesekmēt mūsu pašu cilvēkiem attīstīt savus mājokļus?

Piekrastes teritorijā ir atstātas dažādas problēmas. Ne vienā vietā vien joprojām redzam padomju armijas pamestās būves vai militāru objektu atliekas. Starp citu, padomju laikos cilvēkus no piekrastes zonas “izspieda” gana mērķtiecīgi. Šos notikumus esmu mazliet pētījis: kolhozu veidošanas procesā daudz ļaudīm nepieciešamu norišu (darbs, skola, bērnudārzs, veikals utt.) koncentrēja, piemēram, ap kādu lielāku ciematu vai pilsētu, vietējos šādi, lai netieši piespiežot pārcelties blīvāk apdzīvotu vietu, kur bija darbs un kurp varēja vienkāršāk nokļūt. Piemēram, piekrastē Kolku vai Roju. Ceļi tolaik bija, kādi bija, sabiedriskais transports kursēja reti... Pamazām, pamazām piekrastes ciemi kļuva tukši.

Vēl, ja domājam par vēsturisko taisnīgumu, ir bēdīgi... Ir daudzi cilvēki, kas nu atguvuši viņiem vai viņu senčiem savulaik atņemtos īpašumus. Ne vienmēr atgūts tieši tas īpašums (zemes gabals), kas dzimtai reiz piederējis. Ir piedāvātas alternatīvas, kam daudzi piekrituši, bet... šīs alternatīvas (šie zemes gabali) ir ar dažādiem ierobežojumiem. Vēsturiski īpašumā varēja būvēt ēkas, bet, saņemot kompensācijas īpašumu, gadās, tu darīt nevari neko... Kāpēc? Ir gan pamatotu, gan nepamatotu ierobežojumu virkne, kas īpašuma izmantošanu nereti padara neiespējamu. Diemžēl, tā gadījies ne vienā Latvijas vietā vien.

Vai vēl ir iespēja to mainīt?

Jā! Bet... pēdējo divu, triju gadu laikā “zaļajā” interpretācijā ir vērojams acīmredzams pārmērīgums (pārspīlējums, nesamērīgums). Aizsargjoslu likuma attiecīgās normas gadiem ilgi nav mainītas, bet to izpratne un piemērošana atbildīgo iestāžu darbībā ir aizgājusi aplamā un greizā virzienā. Piemēram, ne tik sen dzīvojamo ēku būve piekrastes ciemos bija iespējama, tagad tas kļuvis pārlieku sarežģīti.

Ja cilvēks pirms īpašuma iegādes un dokumentu sakārtošanas no publiski pieejamās informācijas redz - ir apgrūtinājums, apbūve nav atļauta, par to pienākas kompensācija, nav par ko iebilst. Ir skaidrs: ko un kā tu pērc! Tas nav kaķis maisā. Bet, ja cilvēks nopērk īpašumu bez apgrūtinājuma... un tad sākas problēmas ar apgrūtinājumiem kas uzradušies vēlāk, tas nav nedz saprotami, nedz pieņemami.

Manā jurista praksē ir gadījumi, kas raksturo, kā īpašumā konstatē biotopus un kā tos reģistrē (ievieto) publiskajā datu bāzē OZOLS. Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) mājaslapā atrodama skaidrojoša informācija par biotopu kartēšanu: nāks kartētāji (skaitītāji), apsekos jūsu īpašumu, par to laikus paziņos un galu galā īpašnieks saņems kartēšanas rezultātu. Diemžēl, ir gana daudz piemēru, kad cilvēkam (īpašniekam) nav paziņots, par kartēšanu, nedz kartētājs sastapts vai redzēts, bet... īpašnieks ieskatās OZOLĀ un redz, ka viņa īpašums ir iekrāsots zaļš vai dzeltens, kas nozīmē biotopu esamību attiecīgajā īpašumā. Gadās, pēc kāda laika nekā tāda vairs nav (krāsojums kā radies, tā pazūd).

Uzskaites sistēma nepārtraukti mainās, un, manuprāt, tā nav attaisnojusi ieguldījumus un nedarbojas, kā vajadzētu. Situācija, ka dati visai bieži mainās un kā tie mainās un tiek papildināti, nekādā veidā nevar būt pamats ierobežojumu noteikšanai īpašumos.

Piemēram, no Mazirbes centra līdz jūrai (stāvvietai un liedagam) ir ceļš. Savulaik DAP ļoti aktīvi atbalstīja stāvvietas nepieciešamību ceļa galā, lai atbraucēji savus auto jūras tuvumā nenovietotu, kur pagadās. Stāvvieta tagad ir (atkritumu apsaimniekošana gan tur vēl nav kārtībā). Kolkas pagasta pārvalde ir radusi iespēju, piesaistot Eiropas Savienības naudu, šo ceļu sakārtot. Kas notiek? DAP ceļa sakārtošanu kategoriski noraida, jo OZOLĀ redzams, ka uz ceļa ir biotops... Jā, uz ceļa! Kur un kāpēc tas ir uz ceļa, nav skaidrs. Kolīdz ir biotops, vajag ekspertu un... cerību ceļa darbu atļaujai ir maz. Ko var secināt: DAP vēlējās stāvvietu, uz kuru vedošo ceļu pašvaldība nevar sakārtot. Nezinu, kā to pieklājīgi nosaukt un vērtēt!

Kā es redzu situāciju piekrastē? Pieņemsim, ir īpašums, kurā atrodas aizsargājama kāpa. Īpašniekam saka: tev pieder 2 vai 3 ha, kāpas tuvumā vai kāpā tu būvēt nevari, bet citā vietā savā īpašumā, ievērojot apbūves noteikumus, būvējies vesels. Jā, DAP vēlēsies uzraudzīt, pārbaudīt, lūdzu, nav problēmu!

Esmu saskāries arī ar šādu situāciju: cilvēks ir saimniekojis, darbojies, kopis, stādījis... un “saņēmis” biotopu. Tātad īpašnieka darbības rezultātā dabas daudzveidība ir uzlabojusies, par ko viņš reāli un taustāmi tiek sodīts. 

Ciktāl var ierobežot? Talsu novads ir gana mežains un vērtībām bagāts

Saeimas deputāte Ilze Indriksone iesniedza grozījumus Aizsargjoslu likumā, kas vēl nav izskatīti. Apspriešanas gaitā Saeimā sākās jau dzirdēta demagoģija: izzudīs priedes, kāpu vairs nebūs... Nu, nu... Par šo smējāmies, ka gana drīz Ministru kabineta noteikumos biotopu sarakstos vai aprakstos iekļaus arī cilvēku. Pat ne lībietis, bet arī latvietis jūras piekrastē būs retums un ļoti sargājams. Vai tas ir mērķis?

Vēl ir cits nepatīkams precedents, ko pamazām realizē DAP, saistībā ar teritorijas plānojumu. Dundagas novadā ar šo plānojumu un darbu pie tā “cīnās” jau vairākus gadus un izskatās, ka šī sasaukuma Dome to nepaveiks, darbs paliks uz jaunā Talsu novada pleciem un atbildību. Runājot par piekrastes ciemiem, viena problēma ir manis aprakstītie biotopi, bet ir vēl cita: DAP uzskata - “godātie Dundagas novada teritorijas plānotāji, jūs esat iezīmējuši piekrastes ciemu teritorijas pārāk lielas”. Kā tā? Teritorijas ir iezīmētas līdz ar pēdējo ciema māju robežām, bet tās, kādaprāt, ir pārāk lielas. “Tām jābūt mazākām!” Ko tas nozīmē? Ciema teritoriju “apgriež” un, ja kāds īpašums paliek ārpus tās, uz to būs attiecināmas jau pilnīgi citas prasības, kā dažus desmitus metru līdzās esošajā ciemā... Tas nav labi! Atkal būs īpašumi ar jaunradītiem (jaunizdomātiem) ierobežojumiem.

Domāju, viens no pirmajiem jaunās Talsu novada domes darbiem būs atvest līdz piekrastei vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru un dabā parādīt Mazirbes ceļu, īpašumus, vēl šo to un, lai ministrs, vietējiem cilvēkiem acīs skatoties, paskaidro – vai viņa mērķis ir šo Latvijas teritoriju padarīt tukšu, vai... Ko konkrēti ministrija un ministrs ar nepārdomātām darbībām vēlas panākt?

Talsu novadā šī sasaukuma laikā bijusi bieža varas maiņa. Par ko deputāti nevar vienoties?

Vienošanās nespējas iemeslu ir gana: mazliet no vecā domāšanas stila, domes sadrumstalotība, ļoti personiskas ambīcijas, mentalitāte, arī nevēlēšanās strādāt. Ko pats esmu redzējis – pirms pēdējās vadības maiņas Talsu novada domē bija daudz intrigu un aizkulišu darbību, bet, piedāvājot ņemt varu savās rokās un piedāvājot atbalstu, sekoja atbilde – mēs, nē...

Ja domē nav saprotamas kārtības, ko par to saka novada cilvēki, kuru labā dome strādā?

Skaidrs, tas nav labi! Pirms vēlēšanām nereti notiek dažādas aptaujas, šogad viena no biežāk sniegtajām atbildēm: novada ļaudis vēlas normālu pārvaldību novadā. Patlaban jautājums ir stabilizējies. Diemžēl, līdzīgs piemērs ir Dundagas novadā, kur vadības nav vispār... Jājautā: ko tas nozīmē, tev cilvēki uzticējās, balsojot, bet tu... nedari neko un vēl traucē citiem. Dundagas novads platības ziņā ir liels, ar nelielu iedzīvotāju skaitu.

Kā ritējušas Talsu, Rojas, Mērsraga un Dundagas sarunas par atkalapvienošanos?

Darbs rit. Mazliet kavē un traucē varas neesamība Dundagā, kur novads cilvēkus darba grupām nedeleģē, informācijas apmaiņa nav pilnīga. Tiem, kas strādā, darbs ir konstruktīvs.

Iedziļinoties dažādos jautājumos, redzu, ka neatrisināmu problēmu nav.

Talsu novada dienviddaļu skar dzelzceļš, ko joprojām sauc par modernu transporta veidu. Pasažieru vilciena līdz Ventspilij ar pieturu Stendē nav, ir daudz dūmojošu autobusu Rīga-Talsi, Rīga-Ventspils...

Šis būtu jājautā “Pasažieru vilciena” vadībai. Neesmu gan dzirdējis no iedzīvotājiem, ka vajadzētu vilcienu, vai arī par to nedomā, jo pierasts. Ja vilciens būtu, to droši vien izmantotu! Stendes stacija talseniekiem un sabilniekiem ir gana tuvu un būtu izdevīga.

Pirms gada runāja, ka ārkārtas situācijā krodziņiem ārpus Rīgas ir gana labi laiki – darba papilnam.

Krodziņi, lielākoties, gan joprojām ziemas guļā. Bet – ir divi labi piemēri, kā darbojas nelieli uzņēmumi. Bērzciema, kas gan ir Tukuma novadā, krodziņš “Vizbuļi”. Ciemā Covid19 laikā mājvietu atraduši gana daudzi rīdzinieki, kuri strādā attālināti. “Vizbuļu” īpašnieks teic, ka ārpus sezonas pēdējos divus gadus darba ir ļoti daudz, rokas klēpī turēt laika nav. Otrs piemērs: Mazirbē ir veikaliņš, kas bieži vien ir izpirkts tukšs... Tā, kā... Rosība nav apklususi.

Jā, pērnvasar piekrastē bija daudz viesu no Lietuvas, bet... Viņi neatstāj naudu! Atbrauc ar auto vai treileri, kurā var pārnakšņot, viņiem līdzi ir daudz pārtikas un viņi lielākoties šeit neko nepērk. Tātad – infrastruktūru izmanto, bet naudu neatstāj. Priecājoties par tūristiem, nevajadzētu aizmirst praktisko pusi.

Pirmie jaunās Talsu novada domes obligāti veicamie darbi

Jāpabeidz administratīvi teritoriālā reforma un to pavadošie praktiskie jautājumi. Piemēram, dažādos novados līdzīgās iestādēs darbiniekiem ir atšķirīgs atalgojums (kas būtu sakārtojams). Kas, apvienojoties, notiks ar tagadējo pašvaldību darbiniekiem? Šis būtu viens un komplekss jautājums. Runājot par pārvaldību, likumā ir iekļautas tā sauktās 0. līmeņa pārvaldes jeb iedzīvotāju izvēlēta struktūra (sabiedriskā padome). Talsos būtu svarīga iedzīvotāju pārstāvniecība no Kolkas, no Sabiles, no Rojas utt. Pagastu pārvaldes, izskatās, paliks, tās iecels, kā līdz šim. Likums gan vēl nav pieņemts, jāskatās, kāds taps gala rezultāts.

Nākamais darbs – teritorijas plānojums. Vēl Talsos ir sākta multifunkcionālās halles izveide, darbs pie kā jau prasījis četrus-piecus gadus, tas ir privātās-publiskās partnerības modelis. Jūtams, talsenieki gaida nākamās Domes darbu šī projekta attīstībā un pabeigšanā, jo tas būtu tūrisma piesaistes objekts. No kultūras jautājumiem skatoties, labs darbs ir paveikts Rojā – estrāde – kas gan vēl, kā mēs visi, “gaida” Covid19 beigas, lai novadnieki (un ne tikai) piedzīvotu un baudītu labus kultūras pasākumus.

Novadā būs divas ostas: Roja un Mērsrags

Ostas ir nelielas, bet pietiekami atšķirīgas. Mērsragā ir vairāk kravu, Rojā – jahtas. Rojas ostā ir iespēja jauniešiem mācīties burāt ar jahtām, to atbalstījusi arī pašvaldība, te redzams attīstības potenciāls. Taču: Rojas ostai ir kāda ļoti nopietna problēma – veco parādu nasta, kas veidojusies apmēram no 2007. gada, kad osta padziļināta, parādi iekrājušies, un jautājums droši vien būs risināms valsts līmenī, jo novadam parādus samaksāt ir neiespējami.

Ko darīt, lai novadā (sliktā nozīmē) nebūtu nomaļu? Kolka, Sabile, Stende, Dundaga... Kā ar pamesto vietu sakopšanu? Kā piespiest privātīpašniekus (vācējus, nolaisto īpašumu īpašniekus), kam pagalms pilns lūžņiem, īpašumu sakārtot? Vai, piemēram, Sabiles tuvumā ir baisa izskata brūkoši angāri. Galu galā ir Pedvāle, ir Sabiles Vīna svētki, ir ceļš uz Kuldīgu, pa kuru dodas daudz ceļotāju, kas redz arī nesakopto. 

Jautājums par nomalēm ir plašāks: saistāms ar skolu esamību un sociālo pakalpojumu pieejamību pagastos. Kā zinu, Talsu novadā ir plāns saglabāt visu esošo, kas iedzīvotājiem vajadzīgs. Domāju, zināma specifika ir Dundagas novadā, kas, kā jau minēju, ir reti apdzīvots (uz kvadrātkilometru apmēram pieci iedzīvotāji). Piekrastes apvidiem nepieciešama īpaša pieeja. Piemēram, ja uz skolu no ciema vedami divi bērni, domē jādara viss, lai šos bērnus uz skolu arī aizvestu, nevis bērni ar vecākiem no piekrastes jāpadzen vai jāpiespiež pārcelties.

Par konkrētu vietu sakopšanu – pašvaldībai ir iespēja sagatavot un pieņemt saistošos noteikumus, kuros konkretizēt un precizēt īpašumu uzturēšanas prasības. Ja īpašnieks to nedara, sākt ar brīdinājumiem, piedāvāt risinājumus un tikai tad... ķerties pie pātagas.

Talsi ir un būs lielākais darba devējs novadā. Šobrīd ir sākta īpašumu inventarizācija, ko pabeigs jaunā dome. Pašvaldībai nepieciešama skaidra un noteikta mājokļu politika, lai būtu iespējams aicināt cilvēkus, piedāvājot viņiem gan darbu, gan infrastruktūru, gan, ja nepieciešams, mājokli. Novadam ir laba sadarbība ar Talsu komersantu klubu. Jādomā par jauno speciālistu piesaisti, jo, piemēram, ģimenes ārstu trūkums... citu speciālistu trūkums... Kā viņus aicināt uz Talsiem, ko piedāvāt? Vajag burkānu, kas, tēlaini izsakoties, var būt dzīvoklis vai mājoklis, bērnudārzu un skolu pieejamība...