"Novērtēju, ka darbinieki pauduši savas bažas. Spēju iedomāties viņu izjūtas un trauksmi. Pieļauju, ka lielākai daļai kolēģu iemesls šādai rīcībai ir bažas un neziņa par nākotni. Iepazīstoties ar darbinieku parakstītās vēstules tekstu, redzams, ka tieši komunikācija ir tās rašanās iemesls. Proti, VMD smagnējā struktūra, kur informācijas nodošana abos virzienos ir tieši atkarīga no iesaistīto personu profesionalitātes un motivācijas šai procesā. Komunikācija starp iestādes vadītāju un darbiniekiem tiek nodrošināta ar struktūrvienību vadītāju, t.sk. virsmežziņu, starpniecību. No vēstules teksta redzams, ka daļa no informācijas par plānotajām pārmaiņām līdz darbiniekiem ir nonākusi fragmentāra, daļēji patiesa vai pat sagrozīta. Piemēram, atklātajā vēstulē teikts: “Turpmāka mežziņa profesija nebūs prestiža, jo mežzini no kompetenta, vispusīgi attīstīta speciālista tiek plānots padarīt par šauras jomas speciālistu bez lēmuma pieņēmēja tiesībām  un kompetencēm.” Izsakot šādu apgalvojumu, ir ticis radīts priekšstats, ka turpmāk samazināsies mežziņu atalgojums. Proti, atbilstoši amatu klasifikatoram amatpersonas, kuras nepieņem lēmumus, ir zemākā algu grupā un zemākas arī statusa ziņā. Vēstules satura autori ir apzināti maldinājuši mežziņus, vēstulē izteiktais apgalvojums ir klaji nepatiess. Papildus esmu saņēmusi ziņas par to, ka vēstules parakstīšanā brīvprātības princips nav ticis nodrošināts. Šie apstākļi norāda, ka esošā struktūra nerada drošu un efektīvu komunikāciju,” saka VMD ģenerāldirektore A. Stašāne.