Mikroliegums. 9 gadi un... mežs jau ir sabrucis!

Zemeunvalsts.lv | 27.01.2020

Saruna ar Miķeli Taukaču, meža apsaimniekotāju Auru pagasta "Muceniekos"

Šis ir manas dzimtas mežs Auru pagasta “Muceniekos”. Pirms kara tā īpašniece bija mana vecmāmiņa.

2011. gadā nogabalā atrada melnā stārķa ligzdu un teritorijā noteica mikroliegumu. Pēc lieguma noteikšanas nekāda saimnieciskā darbība attiecīgajā nogabalā netika ļauta. Kādreiz tur bija mežs, tagad… redzēsiet paši! Ligzdu atrada vietējais mežzinis, kā eksperts tika uzaicināts "slavenais meža īpašnieku draugs" ornitologs Māris Strazds.

Teritorijā, ko apsaimniekoju, ir vēl viens mikroliegums – precīzāk – tā buferzona, jo mazā ērgļa ligzda atrodas kaimiņa nogabalā. Par to saņēmu jau oficiālu dokumentu! Buferzonā saimnieciskā darbība ir ierobežota.

Savulaik, vērtējot nogabalu pirms lieguma noteikšanas, aprēķināju, ka no cirsmas iegūšu ap 60 000 latu un varēšu uzcelt sev māju. Manus plānus un iecerēto dzīvesvietu nācās mainīt pret melnā stārķa māju (ligzdu)! Viss! Nav skaidrs, cik tālu ar šādu attieksmi nonāksim. Varbūt tagad man dzīvesvietā ieperinājies kāds ļoti vērtīgs zirneklis, un tā vienu dienu būs jāpamet, jo es – cilvēks – zirneklim traucēšu!

Piecus gadus esmu viesojies dažādos kabinetos dažādās iestādēs, lai jautājumu risinātu. Lieguma platība ir 10 ha. Tātad kompensācijās saņemu ap 1600 eiro gadā. Jāpiemin, ka tā sauktā buferzona ir vēl 12 ha, par kuru nekādu kompensāciju nesaņemu… Kopā 22 hektāri īpašuma nav pienācīgi apsaimniekojami. Runājot par plāniem celt māju: vai šādā situācijā varu doties uz banku un runāt par kredītu mājas celtniecībai?

2019. gadā koksnei kritās cena un mēs ar citu īpašnieku nolēmām: ciršanas atļauja saņemta, gaidām, lai skaitļi mainās! Otrais īpašnieks ik pāris mēnešus apstaigā nogabalu, galvu pacēlis, un bažījas: ka tikai kāds putns nejauši nesadomātu viņa mežā apmesties. Mikroliegumu “uzlicēji” ar savu darbību ir panākuši pretējo – liegumu sistēma putnus padarījušas nevēlamus, jo līdz tam skaistais, sakoptais mežs brūk kopā un atgādina kritalu blāķi.

Nereti sastopamies ar situāciju: Valsts mežu dienests izsniedzis ciršanas atļauju, bet ostā datos redzams kas cits. Parādās informācija, ka mana koksne ir no platības, kurā ir biotops. Un vairs nelīdz nekāds valsts iestādes izdots dokuments – ciršanas apliecinājums! Ar šo problēmu saskaros itin bieži. Koksnes pieņēmēji ostā datus par īpašumu, no kura tiek piegādāta koksne, ņem no datu bāzes, kurā ir informācija par visu īpašuma nogabalu, nevis konkrētu biotopa atrašanās vietu un problēmas rodas meža apsaimniekotājam. Kaut kas šai dokumentu apritē nav kārtībā!

Risinājums? Ostā vīri saka: meklē speciālistu, lai tas brauc un apstiprina, ka nogabalā nav bijis oficiāli reģistrēts biotops! Tātad – situācijā, kad esmu saņēmis valsts iestādes izdotu ciršanas atļauju, man vēl nepieciešams gan maksāt speciālistam, lai tas vērtētu, gan gaidīt, lai kādā datu bāzē, kas nav oficiāla, parādītos vajadzīgie rezultāti?!! Es nesaprotu: kāpēc man tas būtu jādara! Ja Valsts mežu dienests ir izsniedzis atļauju, tā ir garantija! Manuprāt, nav nepieciešams katram valsts iestādes dokumentam meklēt tā apstiprinājuma dokumentu, kurā varētu izlasīt, ka pirmējais dokuments noteikti ir pareizs!

Mežs kādreiz bija kā krājkasīte. Arī šeit! Tagadējais rezultāts ir acīmredzams: ne paši paņēmām, ne putnam te vairs tīk! Šais gados nedz ligzdu esmu atradis, ne pašu melno stārķi redzējis, un, spriežot pēc redzētā, nogabalā ir daži augoši koki, papilnam kritušu un pūstošu koku un melnajam stārķim nepieciešamā meža te vairs nav. Tātad nav dzīvotnes, kas būtu piemērota pašam melnajam stārķim. Aizliedzot saimniekot, lieguma iniciatori – ornitologi faktiski ir iznīcinājuši putna dzīvotni! Pie tam, nogabala tuvumā mīt bebrs, un teritorija, kas reiz bija auglīgs vēris, pamazām pārpurvojas! Kā meža saimniekam dzīvot un strādāt tālāk? Vai kādam, tā sauktajam “lēmumu pieņēmējam vai lēmējam” tas vispār interesē?

Zemeunvalsts.lv komentārs:

1.    Pēdējais jautājums vietā – mežs sabrūk, teritorija pārpurvojas, kas tālāk? 

2.    Valsts mežu dienests pēdējo mēnešu laikā norādījis uz liegumu noteikšanu (mazajam ērglim) kā naudas apgūšanas veidu. Vai liegums, kā "izdoma" ierobežojumam, savu laiku ir nokalpojis? Ir, to atzīst arī VARAM! Kad sekos/būs konkrēta rīcība?

3.    Kas notiek ar dzīvotni (ligzdu)? Liegums tiek noteikts teritorijai, kurā cilvēka darbība ir bijusi un nav tikusi ierobežota. Kas notiek, kad tā beidzas? Vai par to ir informēts arī putns? Jo runa noteikti nav par konkrētu ierobežotāju ambīcijām vai mērķiem, bet putna aizsardzību. Tātad...

Komentāri

kk
Skatoties uz foto, gruti iedomaties, ko jus tur varetu pardot. Nevienā foto nav cērtams mežš, kaut ko varbūt malkai iztīrīt.
vērotājs
Aprobežojumi, mikroliegumu dēļ,- tā, protams, ir sāpe meža īpašniekam. Pievienotajā taksācijas izgriezumā redzams, ka valdošā koku suga mežaudzē, kurai uzlikts mikroliegums, ir Baltalksnis, ar bērzu piemistrojumu aptuveni 2ha platībā, blakus jaunaudze 5gadi veca. Par kādiem sapņiem,ka cirsma tiks pārdota par 60000 eiro ir runa? Mazliet tendenciozi... Pat ja 3000..4000 varētu gūt ieņēmumus no tādu audzu nociršanas, tad būtu jāpriecājas. Maksa par ierobežojumiem 1600 eur/ gadā. -Vai tad maz? 100 gados būtu 160 tūkstoši. Mūsu platuma grādos mežs neizaug līdz pārdošanas dimensijām 10 vai 20 gados.
mezsaimnieks
Jā, "dabas draugi" ar saviem buotopiem ir pierā'dijuši, ka in analfabēti dabas dauzdveidības saglabāšanā. Cik reizes ar vieņiem neesam strīdējušies, bet rezultāts nulle. Esam teikuši, ja ierīko biotopu-lūdzu, sniedziet norāadījumu šī biotopa kopšanai un saglabāšanai, bet tādu viņiem nav. Ir tikai tukša bļaušana un būtībā kaitniecība gan dabai , gan cilvēkiem

Pievienot komentāru