Tā nav “Latvijas krievu savienība”. “Latvijas krievu savienība” ir labi zināms pret Latvijas valstiskumu noskaņots politiska rakstura grupējums. Publisks. Visa viņu “viltība” ir vien tajā, lai nepateiktu vai neizdarītu juridiski ko tādu, kas liktu tos “aizvērt ciet”. Visi saprot, kas viņi ir un ko vēlas, tik nepietiek drosmes vai spējas to izbeigt.
Patiesā un bīstamā piektā kolonna ir tie, kuri šodien runā par mieru, par sarunām ar Putinu, piekrīt “šolciem un makroniem”, par to, ka nebūs labi, ja Krievija zaudēs, par to, ka ir “nepareizi” lietot Ukrainas karogu, jo “mēs esam brīvā valstī Latvijā”. Un nav izšķiroši būtiski, vai šie ļaudis to apzinās, vai nē, tas nemaina faktu. Arī tie, kuri saka “labāk padomājam par Latviju, mazāk par to Ukrainu”. Patiesībā ir tā – Ukrainas karogs uz laiku vairs nav tikai Ukrainas. Visa brīvo cilvēku pasaule to ir aizņēmusies un lieto kā savu. Ukrainas krāsas šodien simbolizē cīņu par cilvēcību un brīvību un to kādus upurus ir jānes, lai šīs vērtības aizstāvētu. Ukrainā tiek izkarots karš par brīvību gan Ukrainai, gan Latvijai, gan visai Eiropai. Likme ir Eiropas nākotne.
Rezultāts noteiks arī mūsu valsts ekonomisko ceļu. Šī kara iznākums noteiks pilnīgi visu, kas skar mūsu valsts nākotni – vai būs jākaro mūsu bērniem, vai mums būs sava plaukstoša valsts. Tāpēc tie, kuri vēl spēj, attopieties un ieņemiet īsto ierakumu pusi! Pa vidu nekas cits kā vien nožēlojama pirktā kolonna nav atlicis.
Izmantota Joao Cabral fotogrāfija