"Rīgas Mežu" skaldīšana. Intervija ar Aivaru Tauriņu, "Rīgas Mežu" bijušo Valdes priekšsēdētāju

Zemeunvalsts.lv | 15.06.2021

Politiskās varas maiņa Rīgas Domē rezultējās ar ilggadējā SIA “Rīgas Meži” valdes priekšsēdētāja Aivara Tauriņa atlaišanu no ieņemamā amata, pārmetot nesaimniecisku rīcību: augstvērtīgi baļķi realizēti kā brāķis, Zaļajā klasē bez saskaņošanas ar kapitāldaļu turētāju ieguldīti vairāk nekā €110 000, esot aizdomas par fiktīvu nodarbinātību. Nodarītos zaudējumus pašvaldības vadība sola piedzīt no uzņēmuma bijušajiem vadītājiem.

Kā vērtējat konstatēto pārkāpumu iespaidīgo “buķeti”!

Ja Rīgas pilsētas vadība sniegs pieteikumu tiesā, tikšanās vieta būs tiesa. Taču, šķiet, ar Rīgas Domes audita un revīzijas pārvaldes veikto auditu būs par maz, lai patiešām un ar lielu pārliecību varētu pierādīt kādus krimināla rakstura pārkāpumus. Cik zinu, pašvaldības iekšējie auditori krimināla rakstura nodarījumus vai nolaidību no “Rīgas Mežu” bijušās valdes puses nekonstatēja. Varbūt taps vēl kāda komisija, izmeklēšanas specvienība, kurai būs konkrēts uzdevums: “atrast” tādus pārkāpumus, kuru rezultātā bijušie vadītāji varētu nonākt uz apsūdzēto sola.

Kāpēc tādi skaļi paziņojumi no Rīgas jaunajiem priekšniekiem?

Tas nav jautājums man, bet pilsētas pašreizējiem vadītājiem!

Varbūt vajadzēja prasties un atlūgumu uzrakstīt pašam?

Ikviens, kas strādā valdes locekļa vai tās priekšsēdētāja amatā kapitālsabiedrībā, zina: kapitāldaļu turētājs viņu no ieņemamā amata var atsaukt jebkurā brīdī. Tā kā savulaik “Rīgas Mežos” “ierados” citu politisko spēku valdīšanas laikā, biju gatavs, ka jaunā, cita politiskā virziena pilsētas vadība mani vienkārši atcels no amata. Tas, ka atsaukšana no valdes priekšsēdētāja amata agrāk vai vēlāk notiks, šaubas neradīja. Pirmais vēstnesis tam bija ar meža nozari nesaistīta cilvēka iecelšana “Rīgas Mežu” valdē. Būtībā jaunā vara pašvaldībai piederošās kapitālsabiedrības valdē iecēla savu uzticības personu. Tas nav nekas neparasts. Biju iedomājies, ka man būs saruna ar jaunajiem pilsētas vadītājiem, kuras laikā arī viss tiks “sakārtots”: apmācu viņu uzticības personu, nododu lietas un atstāju amatu dažu mēnešu laikā, bet realitātē mani “izmeta”, apsūdzot nesaimnieciskumā.

Kādā stāvoklī atstājāt “Rīgas Mežus”?

18. martā, pametot SIA “Rīgas Meži” valdes priekšsēdētāja amatu, uzņēmuma kontā bija apmēram 9 miljoni eiro, kas ir teju 50% kompānijas neto apgrozījuma 2020. gadā. Nenoliedzami, tīkotāju pēc šādas naudas bija ļoti daudz! Būs interesanti redzēt, kur tā paliks – tiks pārskaitīta kapitāldaļu turētājam dividendēs, novirzīta Rīgas pilsētas parkiem, dārziem un mežiem, Mežaparkam vai kam citam. Minētā summa ir ļoti nopietna, jo “Rīgas Meži” 2009.-2019. g. pilsētas mežos, parkos, dārzos un Mežaparkā šķērssubsīdiju veidā kopumā ir ieguldījuši ap 30 milj. eiro no kapitālsabiedrības ienākumiem, kuri citā gadījumā būtu jāmeklē pašvaldības kasē. Dārzu, parku un Mežaparka uzturēšanai nepieciešamā nauda “dienaskārtībā” būs un paliks neatkarīgi no Rīgas Domes vadītājiem, “Rīgas Mežu” padomes un valdes locekļiem.

2020. gadu “Rīgas Meži” noslēdza ar €18,21 milj. (salīdzinājumam – €16,82 milj. 2019. gadā) neto apgrozījumu un 0,726 milj. eiro lielu peļņu. Šādi finansiālās darbības rādītāji sasniegti Covid19 laikā. Sākotnēji – pērnā gada pavasarī – it aktuāls bija jautājums, vai gadu varēs noslēgt ar peļņu, kālab atkarībā no tirgus situācijas vairākkārt tika mainīti gan uzņēmuma neto apgrozījuma, gan arī potenciālās peļņas apmēri. 2020. gadā uzņēmuma bruto peļņa bija €2,34 milj., kas, salīdzinot ar plānoto (€1,92 milj.), ir par 22,5% lielāka. Kapitālsabiedrības peļņa būtu vēl lielāka, ja uzņēmuma kasē 2020. gadā tiktu ieskaitīta nauda par valsts atsavināto zemi, kas paredzēta autoceļam. Šo naudu “Latvijas Valsts ceļi” “Rīgas Mežiem” samaksās (vai jau samaksājuši) 2021. gadā. Uzņēmuma jaunā vadība varēs lepoties ar labiem peļņas rādītājiem.

SIA Ernst&Young Baltic, auditējot “Rīgas Mežu” 2019. gada pārskatu, norādīja uz risku saistībā ar uzņēmuma īstenotajām šķērssubsīdijām, proti, ar apaļkoksnes un zāģmateriālu realizācijas ieņēmumiem tika finansēti Rīgas pilsētā esošo mežu, dārzu un parku, kā arī Mežaparka kopšana un uzturēšana. Brieda situācija, kurā par šo šķērssubsīdiju apmēru (ap 3 milj. eiro ik gadu) valsts kasē būtu jāsamaksā uzņēmuma ienākuma nodoklis vairāku simtu tūkstošu eiro apmērā. Šo situāciju attiecinot uz pēdējiem trim gadiem – summa būtu mērāma vairāk nekā miljons eiro. Sākotnējais īpašnieka risinājums paredzēja veidot uzņēmuma uzkrājumus, lai šo summu varētu samaksāt. Ar auditoru palīdzību tika veikts liels darbs, sagatavojot dokumentus, ko Valsts Ieņēmumu dienests atzina par atbilstošiem un “Rīgas Meži” saņēma nodokļu administrācijas atzinumu: par šiem Rīgas pilsētai svarīgajiem tēriņiem uzņēmuma ienākuma nodoklis nav jāmaksā. Rezultātā “Rīgas Meži” novērsa miljonu eiro lielas izmaksas.

Jāņem vērā, ka “Rīgas Mežiem” ir izstrādāts un Rīgas Domē iesniegts biznesa plāns. Tas paredz esošās kokzāģēšanas līnijas nomaiņu ar krietni efektīvāku un ražīgāku. Ja 2020. gadā nebūtu Covid19 un nebūtu atlaista dome, iespējams, būtu izvēlējušies iekārtu piegādātāju: iepirkuma konkurss jau bija izsludināts, apmēram 9 mēnešu laikā zāģētavā varētu veikt iekārtu nomaiņu.

Kāpēc kokzāģētava strādā ar zaudējumiem, un augstvērtīgi kokmateriāli tikuši realizēti kā brāķis?

Rīgas Domes Audita un revīzijas pārvaldes audita ziņojumā rakstīts, ka kokzāģētava “Norupe” 2020. gadā strādājusi ar peļņu vairāk nekā viena miljona eiro apmērā. No 1 m3 zāģbaļķu (sīkbaļķu) zāģmateriālu iznākums bija 46,4-47,8%. Visi “Rīgas Mežu” saimnieciskajos mežos iegūtie zāģbaļķi ar diametru 12-26 cm ar ierobežojumu 30 cm resgalī nonāca uz pārstrādi kokzāģētavā. Diemžēl, 3,6% (nozarē tas ir 4% un vairāk) šo sīkbaļķu bijuši ar šķembām, lodēm, dzeloņdrātīm, trupi vai citām vainām, to pārstrāde uzņēmuma kokzāģētavā nebija iespējama. Lai arī vērtēti vairāki iespējamie realizācijas ceļi, par labāko izvēlējās pārdošanu izsolē, pirms tam tos vēlreiz šķiroja uzņēmuma “VMF Latvia” eksperti. Par sašķirotajām kravām sastādīja šķirošanas aktu, kurā redzams, cik ir derīgo zāģbaļķu, par kuriem samaksā tirgus cenu, un kāds ir izbrāķētais apjoms, par kuru attiecīgi ir brāķa cena. Visas saimnieciskās darbības notiek izsolēs – pārdodot par visaugstāko piedāvāto cenu, kontrolei pastāv slēptās cenas. Tā ir cena, zem kuras sortiments netiek pārdots. Izskan pārmetumi, ka šādai produkcijai nav noteikta ne slēptā pārdošanas cena, ne arī tās iespējamie noteikšanas kritēriji, bet... nav informācijas, vai kādam kokrūpniekam tādi vispār ir, jo minēto sortimentu visreālākā izmantošana ir pārstrāde kurināmajā koksnē.

Vai kokzāģētava turpinās darboties, ja pret to iestājās gan Valsts kontrole, gan Konkurences padome?

Tas ir jautājums pilsētas vadītājiem. Zinu, ka daudziem kokzāģētava ir kā dadzis acīs. Savulaik to veidojām ar tālejošu mērķi – kompensēt gaidāmo mežizstrādes apjomu sarukumu. Proti, līdz šim ik gadu Rīgas pilsētai piederošajos mežos varēja izstrādāt ap 180 000 m3 koksnes, nākotnē šis apjoms saruks par 30-40%. Šāda prognoze balstīta būtiskā aspektā: aizsargājamo dabas teritoriju īpatsvara pieaugumā Rīgas mežos – tas tiek lēsts ap 30%. Otrs aspekts: padomju laikos šajos mežos militāru apsvērumu dēļ adekvāta saimnieciskā darbība nenotika. Rezultātā tika uzkrāts liels apjoms pāraugušu mežu, kas ierobežotā laika periodā, kurš nu ir beidzies, lika palielināt mežizstrādes apjomus. Mazāki ciršanas apjomi nozīmēs mazākus ieņēmumus, bet Mežaparka, pilsētas dārzu un parku uzturēšanai finansējumu vajadzēs. Tieši tāpēc ir kokzāģētava, kuras pārstrādes produktos iekļautā pievienotā vērtība kompensēs apaļkoksnes ienākumu trūkumu. Pērn apaļkoksnes pārdošana “Rīgas Mežu” kasē ienesa €9,5 milj., zāģētās produkcijas realizācija – €4,4 milj., jeb ap 25% visa uzņēmuma neto apgrozījuma, perspektīvā šim īpatsvaram būtu jāsasniedz 33-35%. Pašreizējai pilsētas vadībai būs jāizvērtē “Rīgas Mežu” perspektīvais saimniekošanas plāns kopā ar Valsts kontroles un Konkurences padomes iebildumiem un jālemj: turpināt kokzāģētavas projektu vai atteikties no tā.

Cik pamatotas ir izskanējušās bažas, ka konkursa kārtībā par noteiktu ikgadējo samaksu Rīgai piederošos saimniecisko mežus varētu nodot apsaimniekošanā kādam privātuzņēmumam?

Meži ir Latvijas zaļais zelts: to zina visi. Daudziem nenoliedzami varētu būt interese “pasaimniekot” šajos mežos. Atkārtošos, bet pašreizējai pilsētas vadībai būs jāizvērtē “Rīgas Mežu” perspektīvais saimniekošanas plāns un saimniecisko mežu nodošana ilgtermiņa nomā var būt viens no risinājumiem. “Rīgas Meži” ir viens no lielākajiem mežu apsaimniekotājiem Latvijā pēc apsaimniekotās mežu platības (ap 60 000 ha) un, kā jau teicu, ik gadu savos mežos iegūst apmēram 180 000 m3 apaļkoksnes. Kopš 2020. gada rudens uzņēmumam ir abu pasaulē lielāko mežu sertifikācijas sistēmu – PEFC un FSC – mežu apsaimniekošanas sertifikāts un koksnes piegādes ķēdes sertifikāts. “Rīgas Mežiem” pieder augsta līmeņa stādaudzētava, kura ar stādiem nodrošina ne tikai uzņēmuma izstrādāto platību atjaunošanu, bet zināmu daudzumu pārdod tirgū. Ja būs nomas konkurss, domāju, ka interesentu būtu ļoti daudz: gan no Latvijas, gan ārzemēm. Jautājums par ikgadējās nomas maksas apmēru, jo... lai uzturētu Rīgas dārzus, parkus un Mežaparku, ik gadu nepieciešami ap 3-4,5 milj. eiro, ko līdz šim nodrošināja ar apaļkoksnes un zāģētās produkcijas realizācijas peļņu.

Bija informācija, ka baļķu izsolē pieteicies viens pretendents un “lai tikai tam pārdotu par zemu cenu tobrīd slimais valdes loceklis esot uz brīdi “atveseļojies””!

Visu pēc kārtas! Februārī gan es, gan Juris Buškevics bijām saķēruši Covid. “Rīgas Mežu” saimniecību pieskatīja nesen ieceltā pagaidu valdes locekle Anita Skudra. Šai situācijā viņai nācās risināt jautājumus par apaļkoku un zāģmateriālu realizāciju, respektīvi, apstiprināt izsoļu rezultātus. Īpaši atbildīgi tas ir gadījumos, ja nosolītā cena nesasniedz slēpto. Jāpiebilst, ka slēptās cenas noteikšanai “Rīgas Mežos” ir sava kārtība, kas slikti darbojas ļoti strauju tirgus svārstību gadījumos. Vēl 2021. gada janvārī bērza finierkluču cenas bija augstas, kad... galvenais pircējs “Latvijas Finieris” piedzīvoja Covid krīzi un kluču iepirkšanu pārtrauca, katastrofāli strauji pieauga jūras konteineru fraktēšana, bija nepastāvīgi laika apstākļi – sals mijās ar atkusni. Šādos apstākļos finierkluču cena strauji kritās. Izsolē piedalījās tikai viens pretendents, kas solīja 50 eiro/m3 (zem slēptās cenas). Apzinoties risku un, pirmkārt, mainīgos laika apstākļus, jo piekļuve krautuvei iespējama tikai sausā vai sala laikā, ar 90% pārliecību šī izsole bija jāapstiprina. Tas tika pārrunāts, bet A. Skudra tomēr izsoli neapstiprināja. Izsludināja nākamo izsoli, kurā neprognozēti piedalījās cits, bet arī viens pircējs ar cenu 65 eiro/m3. Kā kāršu spēlē! Mēs mežos kārtis nespēlējam. Rezultāts pēc pretenzijām, ko pircējs piestādīja par bērza finierkluču kvalitāti (tie, gaidot otro izsoli, bija sākuši bojāties), vairs nebija tik spīdošs, par ko A. Skudra intervijās nez kāpēc nerunā.

Kā izdevās Zaļajā klasē (kas kādam atgādinot mednieku namiņu) ieguldīt vairāk nekā vienu miljonu eiro, no kuriem vairāk nekā 100 000 eiro ieguldīti, nesaskaņojot ar kapitāldaļu turētāju?

Tas nav medību namiņš! Tā šķiet tikai dažiem cilvēkiem. Tā ir Zaļā skola nevis klase, tā nav viena ēka vai viena telpa, bet tās ir četras ēkas, kompakti izvietotas, sasniedzamas ar īsiem, dažu simtu metru pārgājieniem. Pirmā telpa vides izglītībai Daugavas mežniecības ēkā tika radīta pirms vairāk nekā 10 gadiem. No turienes arī sākas Zaļās skolas ekskursija mežsaimniecībā, kam sekoja došanās uz 300 m attālo briežu dārzu, uz kokaudzētavu ar lapeni. Vēl klase ir izveidota arī kokzāģētavas ēkā. Jau 2009. gadā Zaļās skolas galvenās ēkas bija plānotas briežu dārzā. Kā pamatu idejas realizācijai iegādājās nepabeigtu mežniecības guļbaļku māju Balvu novadā. Projekta izstrādei tika piesaistīts arhitektu birojs “Arhis”. Bija paredzēta ne vien mācību klase, bet arī telpas skolotājiem, saimniecības ēka ar darbnīcām un telpa (40 m2) iespējamajai jauno mednieku praktiskajai apmācībai, ko varētu īstenot šīs jomas profesionāļi. Bija iecere šo projektu pabeigt šogad. 2020. gada sākumā celtniecību apturēja, strādājot ar arhitektiem, pusgada laikā atradām virkni racionālu risinājumu saimniecības ēkas projekta celtniecības izmaksu samazinājumam par 30%. Atteicāmies no jauno mednieku skolas praktisko nodarbību telpas pilnīgas izbūves un aprīkojuma. Kopumā Zaļās klases - māja un saimniecības ēka, projekta izmaksas lēstas uz €989 530, to kopējā platība ir 351,4 m2, viena m2 izmaksas vidēji ir €2816. Rīgas Domes Mājokļu un vides komitejas 20. aprīļa sēdē tika nosaukta cita summa 6270 eiro/m2. Vai šādu skaitli nosauca savtīgu, vai politisku iemeslu dēļ, vai matemātikas zināšanu trūkuma spiesti, man nav zināms. Bija liels pārsteigums, ka veicamo darbu sarakstā ir parādījusies vinča, aukstuma kamera un citi atribūti. Par to, ka manā vadībā ir izveidota mednieku māja, uzzināju 18. martā. Nezinu nevienu mednieku, kam šajā namiņā būtu sniegti ar medībām saistīti pakalpojumi, tādu nebūtu arī nākotnē. Revidenti secināja, ka zaļo klasi 2019. gadā apmeklējušas 54 ekskursijas (1573 skolēni), 2020. gadā attiecīgi 20 ekskursijas 464 skolēniem.

Kas tie par fiktīvi nodarbinātajiem valdes konsultantiem, kas pērn saņēmuši 65 000 eiro, turklāt, vienam neesot pierādījumu par veiktajiem darbiem?

Tas neatbilst patiesībai! Visos manis vadītajos uzņēmumos vienmēr esmu ievērojis principu – ir funkcija, ir izpildītājs! Nekad nav bijis citādi. Tas pilnā mērā attiecas uz arī uz diviem ilglaicīgiem valdes konsultantiem. Ja kādam šobrīd negribas noskaidrot viņu devumu “Rīgas Mežiem”, visticamāk, tā būs “negribētāju” atbildība!

Objektīvi vērtējot, tagad uzņēmumā fiktīvi tiek nodarbināta vismaz viena valdes locekle – Līvija Stukovenko, jo viņa pilnīgi noteikti šādam amatam neatbilst, bet tiek dāsni atalgota par citiem nopelniem. Attālināti sekojot notikumiem “Rīgas Mežos” un publiski izskanējušajam, arī A. Skudras pienesums, maigi izsakoties, ir destruktīvs!

Bija ideja par pastaigu taku virs koku galotnēm Mežaparkā. Kāds būs šī projekta liktenis?

Atkal jautājums Rīgas vadītājiem. Iecere aizgūta no Vācijas un Austrijas, kur pastaigas virs koku galotnēm ir ļoti populāras. Ideja bija ko līdzīgu izveidot Mežaparkā, kur tā būtu vēl viena apmeklējuma vieta līdzās esošajam Rīgas Zoodārzam un parka atrakcijām. Vācijas kompānija Stogel+Kolbl Architekten GmbH, uzvarot izsludinātajā iepirkumā, bija gatava izstrādāt projektu. Plānā bija: taku izveidot un pēc tam iznomāt privātam pakalpojumu sniedzējam. Domāju, agrāk vai vēlāk Latvijā šāda taka noteikti taps.

Pievienot komentāru