Svarīgākais valsts ilgtspējības priekšnoteikums ir ekoloģiskā līdzsvara uzturēšana Igaunijas dabā. Vienlaikus tas ir arī mūsu ieguldījums pasaules attīstībā, ievērojot līdzsvarotības principu gan aprites ciklos, gan visu veidu un līmeņu dzīvajā dabā noritošajā enerģijas plūsmā. Kopējais mērķis ir dabas pašatjaunošanās spējas iekļaut dabas “lietošanā”. Dabas aizsardzības pamatfunkcija nav aizsargāt resursus un “dabisko” vidi (dabu), bet panākt tās harmonisku un līdzsvarotu pārvaldību gan visas Igaunijas sabiedrības, gan vietējo iedzīvotāju kopienu interesēs. Jāpanāk situācija, kurā cilvēks dabu neuztver kā objektu kopu, kas prasa aizsardzību, bet redz to kā vienotu veselumu, kurā arī pats (cilvēks) ir šī veseluma daļa. Idejas mērķis ir apvienot dabas uztveri un saglabāšanu kā vērtību - svarīgāko sabiedrības attīstības resursu valsts kopējā attīstībā.
Plānojot dabas aizsargāšanu un izmantošanu, Igaunijai nav nepieciešams īstenot idejas un plānus (vai vadīties no tiem), kas veikti t.s. “attīstītajās valstīs”, kas nereti ir uz vidi un vides piesārņojumu vērstas un kur daudzus procesus nosaka patērētāju principi. Igaunijai noteikti jāievēro vietējās tradīcijas!
Piemēram, Igaunijai tipiskās lauku ainavas (kultūras mantojums) jāuztver kā pievienotā vērtība, kas daļēji kompensē augstākos dzīves standartus citās valstīs, tā samazinot “smadzeņu aizplūšanu” no valsts. Igaunijas ainavai jābūt svarīgākajai ekosistēmas sastāvdaļai, kas ietver arī visiem zināmus un pieejamus resursus – klimatiskos (laika) apstākļus, gaisu un ūdeni. Vietējā mērogā, ainava nozīmē dzīvesvietu ar tās bioloģisko daudzveidību, atpūtas iespējām, bet neapšaubāmi arī ar citiem estētiskajiem parametriem, kuru saglabāšana un attīstība ir svarīga nosprausto mērķu sasniegšanai.
Zemeunvalsts.lv komentārs
Kaimiņi dabā redz attīstību un atšķirībā no Latvijas skaļo viedokļu uzstājīgajiem paudējiem – Igaunijā cilvēks ir nozīmīga un neatņemama dabas sastāvdaļa. Daba un cilvēks sadarbojas, sadzīvo, viens otru papildina kopējai attīstībai. Spilgtākais citāts, kas būtu noderīgs vadmotīvs daudzos kabinetos un dažādu sanāksmju norišu telpās: “nav nepieciešams īstenot plānus un idejas, kas veikti citviet”. Latvijā vēl bīstamāks par mežos plosošamies Āfrikas cūku mēri ir aizbildinājums par Briseles, Eiropas, X regulu utt. obligātu bezierunu pildīšanu. Kā rāda ne viens piemērs vien, iztapība un pakalpība labu rezultātu nedod, ja, protams, nav klusi patiesas vēlmes kaitēt, nedomājot.
https://www.riigikantselei.ee/sites/default/files/content-editors/Failid/estonia_sds_2005.pdf