Pretošanās kustība padomju un nacistu totalitārajiem režīmiem laikā no Latvijas okupācijas 1940. gadā līdz valstiskās suverenitātes faktiskai atgūšanai 1990./1991. gadā ir būtiska Latvijas jaunāko laiku vēstures sastāvdaļa. Nācijas pašnoteikšanās centieni pusgadsimtu ilgā okupācijas periodā izpaudās gan bruņotā, gan nevardarbīgā veidā, tomēr pretestība okupācijas varām līdz šim nav ieņēmusi pienācīgu vietu Latvijas sabiedrības kolektīvajā atmiņā. Kopš Atmodas laika līdz pat mūsdienām, apzinot un pieminot padomju deportāciju vai nacistu holokausta upurus, laužot šķēpus par Latvijas iedzīvotāju mobilizāciju svešu varu militārajos formējumos un tml., priekšplānā drīzāk izvirzījies nācijas kā upura veidols.
Jaunākie raksti
Aptauja
Runājot par pēdējo dienu notikumiem saistībā ar Valsts budžetu, Rail Baltica, Air Baltic, reģionālajiem vilcieniem (kurus varētu arī nepirkt), nevilšus tiek aktualizēts jautājums par sliktu, nesaprotamu komunikāciju ar sabiedrību. Vai problēma ir tikai greizā saziņā?
Veco dīzeļvilcienu nomaiņu gaida jau dažus desmitus gadu, te pat spožākie runātāji nelīdzēs...
Daļa sabiedrības jūtas jo krietni piekrāpta, nenoliedzami - paskaidrot jāmāk...
Ne Covid, ne karš, ne atgriezusies taupība publiskā sektora vājo prasmi paskaidrot nav uzlabojuši
Šķiet, par skaidrošanu satraucas vien daži, pārējos interesē partiju strīdi, jo vēlēšanas atkal tuvojas
Problēma ir nespējā paskaidrot, jo skaidrotāji bieži vien nav zinātāji
Upura tēlu kliedējot
Uldis Neiburgs, ir.lv, delfi.lv | 03.05.2021