Dabas skaitītāji, apsekojot saldūdens biotopu stāvokli, bebru darbības pazīmes – nogāztus kokus, bebru alas, apmetnes un dambjus, fiksējuši 60% no apsekotajiem upju posmiem.

Bebru dambji, kas visnegatīvāk ietekmē upes tecējumu, sastopami ceturtajā daļā Latvijas upju, vislielākais dambju skaits fiksēts Vilcē Zemgales pusē.

Dažāda veida aizsprosti, tostarp, lieli koku sagāzumi un bebru dambji, maina upes hidroloģisko režīmu, sekmē tās aizaugšanu, kavē ūdens tecējumu un upes galveno uzdevumu – vielu un enerģijas transportu. Tā ir būtiska problēma Latvijas mazajās un vidējās upēs, jo to straumēm nav tik liela spēka, lai upes pašas spētu sevi attīrīt.