Pagājušajā ziemā gandrīz visas ES valstis samazināja enerģijas pieprasījumu. Dažas – brīvprātīgi, citas – izmaksu dēļ. No atjaunojamiem energoresursiem šoziem pirmo reizi vēsturē saražoja vairāk enerģijas nekā no fosilā kurināmā, liecina enerģētikas ideju laboratorijas Ember dati.

Samazinoties pieprasījumam pēc enerģijas par 7%, fosilā kurināmā ražošana samazinājās par 12%, salīdzinot ar 2021. gadu. No akmeņoglēm iegūtās enerģijas apjom samazinājās par 11%, no dabasgāzes – par 13%, neraugoties uz bažām, ka ES valstis varētu atkal pievērsties oglēm, cenšoties atteikties no Krievijas gāzes.

No 18 ES valstīm, kas joprojām izmanto ogles enerģijas ieguvei, 15 pagājušajā ziemā samazināja ogļu izmantošanas apjomu. Polija un Vācija – lielākās šī fosilā kurināmā lietotājas – samazināja 70% no kopējā samazinājuma apjoma. Polijā ogļu īpatsvars elektroenerģijas struktūrā pirmo reizi vēsturē samazinājās zem 2/3 no visas saražotās elektroenerģijas.

Savukārt, Portugālē bija vērojams vislielākais procentuālais samazinājums no visām ES valstīm, kad tā 2021. gada ziemā pakāpeniski beidza vienīgās ar oglēm darbināmās spēkstacijas darbību.