Šā gada 10. maijā Latvijas Mežu sertifikācijas padomes (LMSP) Latvijas Meža programmas ietvaros notika izbraukuma seminārs Kurzemē. Seminārā piedalījās Nacionālās apvienības Saeimas un pašvaldību deputāti, NA Valdes pārstāvji un Saeimas frakcijas darbinieki. Semināra mērķis bija iepazīstināt politiķus ar meža resursu ilgtspējīgu izmantošanu, meža atjaunošanu, kā arī dalīties pieredzē par zemes racionālas apsaimniekošanas metodēm, noslēgumā apmeklējot Nacionālās pretošanās kustības muzeju Rendā, kas iekārtots kādreizējā Abavas mežniecības ēkā.

A/s “Latvijas Valsts meži” “Mazsilu” kokaudzētavā divos koncentrētos stāstos Māris Liopa (LMSP priekšsēdētājs) un Edvīns Zakovics (LVM Valde) klātesošajiem deva īsu, kodolīgu ieskatu Latvijas mežu stāvoklī, ieguvumos, plānos, zaudējumos, mērķos un dabas aizsardzībā. Galvenie pieturpunkti – meža platību palielināšanās Latvijā pēdējos 90 gados, ciršanas apjomi tagad un pirmskara Latvijā pie atšķirīgas meža platības ir līdzīgi, pieprasījums pēc “sākuma”- stādiem un “noslēguma” – koksnes – tirgū joprojām ir augsts, Latvijas stādi un koksne ir lieliska, ienesīga eksportprece, “Latvijas valsts meži” lieliski uzrauga “lielo sešnieku” – medni, melno stārķi, klinšu ērgli, vistu vanagu, jūras ērgli un mazo ērgli. “Mazsilu” vadītājs Kārlis Strazdiņš organizēja ekskursiju gan pa siltumnīcām, gan stādu laukiem, skaidrojot par dažādām tehnoloģijām, pieredzi un izaudzētā apjomiem, kurus “Mazsili” sagatavo stādīšanai gada (sezonas) laikā. Četras galvenās sugas, ko stāda un atjauno – priede, egle, bērzs, melnalksnis. Tika uzsvērts, ka sausums, slapjums mežus neietekmē tik ļoti kā lauksaimniekus, bet sēklu raža ir stipri neprognozējama. “Mazsili” pietiekamu daudzumu stādu eksportē (Skandināvija, Lietuva).

Par ceļam uz Rendu trīs nogabalos, kuros valdošā suga ir priede, E. Zakovics uzsvēra tās kā Latvijas vērtīgākās un nozīmīgākās sugas pareizas atjaunošanas un izmantošanas nepieciešamību. Semināra dalībnieki varēja salīdzināt sekas pareizas un aplamas pieredzes izmantošanai priežu audzēs. Abavas dabas parka teritorijā, kur ciršana atļauta, bet izlases veidā, priedei “it kā” atjaunojoties zem atlikušo koku vainagiem, pieaugums ir neliels, priede nīkuļo – trūkst saules. Mežsaimnieki paskaidroja, ka priede ir tik izteikta saulmīle, ka pat neliels apēnojums tai var traucēt augt un attīstīties. Kāpēc dabas parkā to neņem vērā? 90. gadu sākumā Latvijā viesojās klaida latviešu mežkopis Tālis Kalnārs, kas dzīvoja un strādāja Britu salās. Viņa pieredze meža atjaunošanā bija vērā ņemama, vien… Nepamanot svarīgo niansi – tā (pieredze) neattiecās uz saulmīļu sugām. Līdz ar to atjaunošanās laukumos priedei tika izvēlēta aplama taktika, atjaunoties (pēc T. Kalnāra pieredzes) var egle, kļava vai liepa, kas ir ēncietīgas sugas. Problēmu, kas rodas priedei, varēja novērot arī līdzās esošajā nogabalā, kur zem priedēm koši sazaļojis bērzs, kas pilnībā nomāc jaunās priedītes. Salīdzinot 13 gadus vecu priedi “atjaunotajā” nogabalā un priežu audzē bez apēnojuma, rezultāts atšķīrās vismaz 4-7 reizes!

Pa ceļam ir vēl viena ar vēsturisku notikumu saistāma priežu audze – E. Zakovics kopā ar citiem mežsaimniecības speciālistiem to stādījis tieši 1990. gada 4. maijā, stādīšanas laikā klausoties radio translāciju no Augstākās Padomes sēdes.

Rendas muzejā tā darbinieki stāstīja par vietējo novadpētnieku darbu un pēckara cīņām Kurzemes pusē. Kā tika uzsvērts: par pēckara periodu nereti stāsta izsūtīšanu, represiju un depresijas sakarā vien, aizmirstot pretošanos gan Latgalē, gan Kurzemē. Aplūkojot karti, redzams, ka Kuldīgas pusē vien nacionālajiem partizāniem bijušas vairākas grupas. Muzejs tapis kā novada patriotu, entuziastu un interesentu kopdarbs.