EK: Bioloģiskās daudzveidības aizsardzība – dabas atjaunošanas mērķi saskaņā ar ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģiju (Dabas atjaunošanas likums)

European Organization of the Sawmill Industry | 06.07.2022

Priekšlikums par bioloģiskās daudzveidības aizsardzību ir viens no galvenajiem pasākumiem, kas iekļauts Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas dabas atjaunošanas plānā. Iniciatīvā ir ierosināti juridiski saistoši dabas atjaunošanas mērķi. Spēkā esošie tiesību akti, piemēram, Putnu un Biotopu direktīvas, Ūdens pamatdirektīva, Plūdu direktīva un Jūras stratēģijas pamatdirektīva, daļēji paredz dabas atjaunošanu. Tomēr pašlaik nav prasību dalībvalstīm izstrādāt bioloģiskās daudzveidības atjaunošanas plānus, kā arī trūkst skaidru vai saistošu mērķu un termiņu, un nav definēti atjaunošanas vai ekosistēmu ilgtspējīgas izmantošanas kritēriji. Vairumā gadījumu nav arī skaidras saiknes starp atjaunošanas vajadzībām un ES finansēšanas instrumentiem, nav arī prasības (visaptveroši) kartēt, uzraudzīt, novērtēt un panākt labu ekosistēmu stāvokli. 

Priekšlikuma galvenais mērķis ir atjaunot degradētās ekosistēmas, lai līdz 2050. gadam sasniegtu ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijā izvirzīto mērķi, proti, panākt, lai visas ekosistēmas būtu labā stāvoklī. Komisija priekšlikumu pieņēma 2022. gada 22. jūnijā pēc vairākkārtējas kavēšanās, ko veicināja gan EP deputāti, Padomes prezidentvalsts, komisārs Wojciechowski un lielie lauksaimniecības nozares dalībnieki, piemēram, Copa-Cogeca, apgalvojot, ka situācija Ukrainā pastiprina bažas par pārtikas nodrošinājuma krīzi Eiropā un tāpēc nav piemērots laiks piemērot ES lauksaimniekiem vairāk standartu (ierobežojumu).

Dabas atjaunošanas likums ietver juridiski saistošus mērķus dabas atjaunošanai dažādās ekosistēmās, lai līdz 2030. gadam ar atjaunošanas pasākumiem aptvertu vismaz 20% ES sauszemes un jūras teritoriju. Pašlaik 81% ES aizsargājamo biotopu stāvoklis ir slikts, 36% biotopu stāvoklis pasliktinās un tikai 9% uzlabojas. Komisārs Sinkevičs uzsvēra, ka, novēršot augsnes eroziju, ES faktiski darbojas pārtikas nodrošinājuma jomā, jo 70% augsnes ir sliktā stāvoklī, kas ierobežo pārtikas ražošanu. Turklāt mitrāju atjaunošana palīdzēs izvairīties no plūdiem. Komisijas prezentācijas laikā komisārs Sinkevičs uzsvēra, ka dabas atjaunošana ne vienmēr radīs vairāk aizsargājamo teritoriju un ka ne visām atjaunotajām teritorijām būs jākļūst par aizsargājamām teritorijām. Komisija arī uzsvēra, ka Dabas atjaunošanas likumam būtu jāveicina arī visaptveroša atjaunošana, un tam vajadzētu pozitīvi ietekmēt lauksaimniekus, mežsaimniekus un zvejniekus. Nozīmīgākie priekšlikuma mērķi ir šādi: līdz 2030. gadam zaļo pilsētu teritoriju tīrais zaudējums nedrīkst būt mazāks par 5%, bet līdz 2050. gadam – par 5% lielāks; katrā Eiropas pilsētā, ciematā un piepilsētā jābūt vismaz 10% koku vainagu segumam; un jālikvidē upju šķēršļi, lai līdz 2030. gadam vismaz 25 000 km upju būtu brīvi tekošas. Ekosistēmas, biotopi un dzīvnieki, uz kuriem tiks vērsta uzmanība, ietver apputeksnētājus, tauriņus, lauksaimniecības zemju putnus, augsni, kūdrājus, mežus, jūras biotopus un sugas, tostarp delfīnus, haizivis un jūras putnus, un upes.

EK: Bioloģiskās daudzveidības aizsardzība – dabas atjaunošanas mērķi saskaņā ar ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģiju (Dabas atjaunošanas likums)

Pievienot komentāru