Laikā no 2019. līdz 2022. gadam mežu platība procentos pret kopējo novada sauszemes platību palika nemainīga vai pat palielinājās 98,9% visu Latvijas novadu (izņemot Ķekavas un Varakļānu) sauszemes platības, tieši tāpēc nesaprotama ir ornitologu un citu nevalstisko organizāciju iesniegtā prasība Satversmes tiesā.
Februāra nogalē tikai nedaudzi mediji un visai pieklusinātos toņos atainoja viena no Latvijas visietekmīgākajiem eksportējošajiem uzņēmumiem – AS “Latvijas Finieris” – padomes priekšsēdētāja Ulda Biķa izmisuma pilno viedokli par centieniem izmantot valsts rīcībā esošos instrumentus, lai Latvijā iznīcinātu mežsaimniecību un kokrūpniecību gan kā saimniecības, gan kā eksporta nozari. Uldis Biķis: “Visticamāk, likumdevēji, tiesu vara un izpildvara šogad pieņems lēmumus bez adekvātas kompensācijas zemes īpašniekiem būtībā nacionalizēt lielas privāto mežu teritorijas, kas savukārt krasi samazinās koksnes resursu pieejamību eksporta produktu ražošanai un novedīs pie bankrota daudzus mežsaimniecības un kokapstrādes uzņēmumus Latvijas laukos.” Uldis Biķis pievērš uzmanību tam, ka “vienā no Zaļā kursa politikas dokumentiem – Eiropas Savienības Bioloģiskās daudzveidības stratēģijā – ir noteikums (uzstādījums) līdz 2030. gadam 10% no dalībvalstu sauszemes teritorijas novirzīt stingrai dabas aizsardzībai, šajās platībās apturot jebkāda veida saimniecisko darbību. Vēl 11-30% teritorijas saimnieciskajā darbībā jāienes vides aspekti, kas būtiski ierobežos saimniecisko darbību”.
Turklāt Satversmes tiesa pašlaik izskata Latvijas Dabas fonda, Latvijas Ornitoloģijas biedrības un Pasaules Dabas fonda prasību, kuru atbalsta biedrība “Zaļā Brīvība” un Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija, lai aizliegtu saimnieciski izmantot noteiktu dimensiju meža resursus (ciršanu pēc caurmēra). Ja Satversmes tiesa atbalstīs dažu nevalstisko organizāciju biedru tiesības mežos skatīties uz nedaudz tievākiem kokiem, kas atbilst viņu biedru estētiskajam etalonam, tas kārtējo reizi samazinās Latvijas mežsaimniecībā pieejamos resursus. No tā izriet, ka “Latvijas gadījumā dabas aizsardzībai paredzēts ļoti strauji novirzīt līdz pat 250 000 ha pieaugušo, līdz šim saimnieciski izmantoto mežu”. Ja šādi plāni īstenosies, AS “Latvijas Finieris” izskata iespēju slēgt kādu no savām rūpnīcām, visticamāk – ražotni Rīgā. Mežsaimniecības un kokrūpniecības apdraudējumam ir divas dimensijas: viena ir ekonomiskā, otra – ģeopolitiskā.
Viens no ekonomikas stūrakmeņiem
Meža nozare ir ļoti nozīmīga Latvijas tautsaimniecībai kopumā. 2022. gadā meža nozares kopējais eksports sasniedza 4,2 miljardus eiro. Mežizstrādē tiek nodarbināti aptuveni 20 tūkstoši darbinieku, bet kokrūpniecībā un mēbeļu ražošanā – aptuveni 30 tūkstoši. Turklāt, ņemot vērā nozares vajadzības pēc transporta apkopes un citiem pakalpojumiem, tās (nozares) kumulatīvā ietekme uz citām nozarēm ir aptuveni 15% no nozares kopējās radītās vērtības (IKP). Tomēr meža nozares ietekme uz Latvijas novadiem ir atšķirīga. Lielā mērā to nosaka mežu daudzums attiecīgajā novadā. Ventspils, Ropažu, Valkas, Alūksnes un Olaines novadā vairāk nekā 60% visas sauszemes platības klāj meži. Lielāko daļu novada platības meži klāj arī Saulkrastu, Talsu, Aizkraukles, Ķekavas, Cēsu, Kuldīgas, Ādažu, Gulbenes, Limbažu, Smiltenes, Ogres, Madonas, Siguldas un Valmieras novadā. Savukārt Varakļānu novadā mežu platības klāj tikai 22% no visas teritorijas. Mazāk par trešo daļu no visas platības meži klāj arī Līvānu, Preiļu, Dobeles un Jelgavas novadā.
Meži aizņem arvien vairāk
Nozīmīgs jautājums: kā Latvijas novados mežu platības mainījušās pēdējo gadu laikā. Atbilstoši CSP apkopotajiem datiem, laika posmā no 2019. līdz 2022. gadam tikai divos novados – Ķekavas un Varakļānu novadā – mežainība (mežu platība procentos pret kopējo novada sauszemes platību) samazinājās. Visos pārējos novados mežainība nemainījās vai palielinājās. Mežainība samazinājās novados, kas veido 1,1% no visu Latvijas novadu sauszemes platības. Novadi, kuros mežainība palika nemainīga vai palielinājās, veido 98,9% visu Latvijas novadu sauszemes platības. Zinot šos skaitļus, pilnīgi nesaprotama kļūst ornitologu un dažu nevalstisko organizāciju iesniegtā prasība Satversmes tiesā. Atbilstoši Latvijas Dabas fonda vides politikas koordinatores Baibas Vitajevskas-Baltvilkas apgalvojumiem**, vides nevalstiskās organizācijas vērsās Satversmes tiesā ar šādu skaidrojumu: “Mēs gribam saglabāt Latvijas mežus Latvijas cilvēkiem – mums pašiem un nākamajām paaudzēm. Tāpat šobrīd ir ārkārtīgi būtiski saglabāt mežos dabas daudzveidību, jo tā ir nepieciešama ekosistēmu stabilitātei un klimata pārmaiņu regulēšanai, arī tautsaimniecībai, cilvēku veselībai un labsajūtai.” Apžēliņ! Tādi ir nevalstiskie dabas draugi! Cīnās, lai mežus saglabātu! Visi nevalstiskie ornitologi, lūdzu, atveriet savas acis! Latvijā mežu platības palielinās! Palielinās! Palielinājās bez jūsu prasības Satversmes tiesā. Satversmes tiesa un sabiedrība tiek maldināta par patiesajiem procesiem Latvijas teritorijā! Alūksnes, Cēsu, Krāslavas, Ludzas un Olaines novadā no 2019. līdz 2022. gadam mežu platības palielinājās par diviem procenta punktiem. Savukārt Aizkraukles, Augšdaugavas, Balvu, Dienvidkurzemes, Kuldīgas, Limbažu, Mārupes, Ogres, Preiļu, Rēzeknes, Salaspils, Saulkrastu, Siguldas, Smiltenes, Talsu, Valkas, Valmieras un Ventspils novadā no 2019. līdz 2022. gadam mežu platības palielinājās par vienu procenta punktu. Pārējos novados mežu platība palika nemainīga.
Apdraud darbavietas laukos
Lai novērtētu meža resursu izmantošanas ierobežojumu ietekmi uz dažādiem novadiem, uz nozari kopumā un uz visu Latvijas ekonomiku, sadalīsim meža nozarē nodarbinātos proporcionāli resursu ieguves vietai. Šāds dalījums ir pietiekami precīzs attiecībā uz mežizstrādi, bet ne gluži precīzs attiecībā uz meža resursu pārstrādi (diemžēl precīzi dati par pārstrādes telpisko izvietojumu nav pieejami). Koksne ne vienmēr tiek pārstrādāta tai novadā, kurā tā iegūta. Tabulā redzamais nodarbināto skaita sadalījums parāda nevis nodarbinātos attiecīgajā novadā, bet gan to, cik lielu nodarbināto skaitu nozarē nodrošina attiecīgajā novadā iegūtie meža resursi, pieņemot, ka šis skaits visumā ir proporcionāls mežu kopējai platībai. Līdz ar to mežizstrādē Dienvidkurzemes, Madonas, Talsu un Ventspils novadā varētu būt nodarbināti vairāk nekā 1000 cilvēku katrā novadā. Savukārt katrs no četriem novadiem sagādā meža resursus, kas ļauj nodarbināt vairāk nekā 1500 kokrūpniecībā un mēbeļu ražošanā nodarbināto no katra novada resursiem. Platības ziņā nelielos novados un ar relatīvi zemu mežu īpatsvaru no novada kopējās platības nodarbināto skaits nebūs liels. Varakļānu novadā tie varētu būt vairāki desmiti ar kopējo ietekmi uz nodarbinātību meža nozarē aptuveni 100 nodarbināto lielumā. Attiecīgie skaitliskie lielumi ļauj veikt aptuvenu aprēķinu par to, cik liela ir meža nozares ietekme uz kopējo novada radīto vērtību. Vēlreiz jāatgādina, ka meža nozares IKP aprēķins tiek veikts atbilstoši resursu ieguves vietai. CSP ir publiskojusi 2021. gada IKP aprēķinu par novadiem, līdz ar to varam aprēķināt, kā mainītos novadu IKP 2021. gadā, ja šajā gadā tiktu noteikti mežu resursu ieguves ierobežojumi. 2021. gadā vidēji viens ražošanā nodarbinātais radīja IKP 50,5 tūkstošu eiro apjomā faktiskajās 2021. gada cenās (aprēķini 6. februāra Dienas Biznesa rakstā Uzņēmējdarbībā nodarbinātais dzīves laikā rada 1,3-1,9 miljonus lielu IKP 23. lpp.). Ja 2021. gadā tiktu īstenots visnelabvēlīgākais meža resursu izmantošanu ierobežojošais scenārijs (pesimistiskākais scenārijs paredz meža nozarei pieejamo meža resursu samazinājumu pat par 50%, ja Satversmes tiesa notic nevalstisko ornitologu prasībām, bet Eiropas zaļās izvirtības tiek pieņemtas Latvijai visneizdevīgākajā veidā), tad pie šādiem nosacījumiem 2021. gadā Ventspils novada IKP būtu uz pusi mazāks, Balvu novada IKP būtu par 39,4% mazāks, Alūksnes novada – par 37,6%, Valkas novada – par 34,8%, Ludzas novada – par 27,3%, Augšdaugavas novada – par 26,3%, bet Krāslavas novada IKP būtu par ceturto daļu mazāks. Savukārt minimāli šāds scenārijs ietekmētu lielo pilsētu, Olaines, Ādažu, Ropažu un Ķekavas novadu IKP, bet uz Salaspils un Mārupes IKP mežu resursu ierobežojumiem nebūtu tikpat kā nekādas ietekmes – iespējamā ietekme būtu mazāka par 1% no kopējā IKP. Attiecībā uz dažādu ierobežojumu ietekmi uz Latviju kopumā aprēķins jau ir krietni precīzāks, jo nav nozīmes tam, kur attiecīgais resurss tiek pārstrādāts vai no kura punkta eksportēts.
IKP zaudēs miljardiem eiro
Veidojot meža resursu pieejamības samazinājuma radīto zaudējumu aprēķinu, tika pieņemts, ka meža nozarē vidējais nodarbinātais rada IKP, kas atbilst Latvijas vidējam ražošanā nodarbinātā radītā IKP lielumam. Lai gan ir publiskoti vērtējumi, ka, piemēram, kokrūpniecībā viens nodarbinātais rada par 20-30% lielāku IKP (virs 80 000 eiro gadā) nekā vidēji viens uzņēmējdarbībā nodarbinātais. Līdz ar to mans aprēķins, visticamāk, ir zemākais zaudējumu (neiegūtā IKP) novērtējums. Tāpat tika pieņemts, ka, samazinot pieejamos meža resursus par 10%, par 10% samazināsies arī meža nozarē nodarbināto skaits un kopējā nozares radītā pievienotā vērtība, respektīvi, nodarbinātības samazinājums būs tieši proporcionāls resursu pieejamības samazinājumam. Atgādināšu, ka nākotnes ienākumu samazinājums ir atkarīgs no tā, kāds būs vidējais IKP izaugsmes temps nemainīgās cenās nākamajos gados.
Zaudējumu apjoms, ja vidējais IKP pieaugums būs nulle
Ja nākamos trīsdesmit gadus vidējā izaugsme būs 0% katru gadu (IKP uz vienu iedzīvotāju nemainīsies) un no 2025. gada 1. janvāra mežsaimniecībai pieejamo meža resursu apjoms būs par 10% mazāks nekā šodien, tad nākamo 30 gadu laikā tas samazinās Latvijas kopējo IKP mežsaimniecības nozarei par 3,7 miljardiem eiro (2023. gada 1. ceturkšņa cenās), bet visai ekonomikai kopumā (kopā ar kokapstrādi un citām nozarēm – transporta, tehnikas apkopes u.c. pakalpojumiem) – par 9,8 miljardiem eiro. Ja mežsaimniecībai pieejamo meža resursu apjoms būs par 30% mazāks nekā šodien, tad nākamo 30 gadu laikā (bez IKP pieauguma) IKP zaudējumi mežsaimniecībai būs 11,1 miljards eiro, bet ekonomikai kopumā – 29,3 miljardi eiro. Ja mežsaimniecībai pieejamo meža resursu apjoms būs par 50% mazāks nekā šodien, tad nākamo 30 gadu laikā (bez IKP pieauguma) IKP zaudējumi mežsaimniecībai būs 18,4 miljardi eiro, bet ekonomikai kopumā – 48,9 miljardi eiro.
Zaudējumu apjoms, ja vidējais IKP pieaugs par 1% gadā
Ja nākamo 30 gadu laikā vidēji būs 1% liels IKP pieaugums nemainīgās 2023. gada cenās, bet no 2025. gada 1. janvāra mežsaimniecībai pieejamo meža resursu apjoms būs par 10% mazāks nekā šodien, mežizstrādes IKP zaudējumi būs 4,4 miljardi eiro, bet ekonomikai kopumā – 11,6 miljardi eiro. Ja nākamo 30 gadu laikā būs 1% liels IKP pieaugums, bet mežsaimniecībai pieejamo meža resursu apjoms būs par 30% mazāks nekā šodien, mežizstrādes IKP zaudējumi būs 13,1 miljards eiro, bet ekonomika kopumā zaudēs 34,7 miljardus eiro. Savukārt, ja mežsaimniecībai pieejamo meža resursu apjoms būs par 50% mazāks nekā šodien, mežizstrādes IKP zaudējumi būs 21,8 miljardi eiro, bet ekonomika kopumā zaudēs 58,0 miljardus eiro.
Zaudējumu apjoms, ja vidējais IKP pieaugs par 3% gadā
Ja nākamo 30 gadu laikā būs 3% liels IKP pieaugums nemainīgās 2023. gada cenās, bet no 2025. gada 1. janvāra mežsaimniecībai pieejamo meža resursu apjoms būs par 10% mazāks nekā šodien, mežizstrādes IKP zaudējumi būs 6,2 miljardi eiro, bet ekonomikā kopumā IKP būs par 16,4 miljardiem eiro mazāks. Ja mežsaimniecībai pieejamo meža resursu apjoms būs par 30% mazāks nekā šodien, mežizstrādes IKP zaudējumi būs 18,6 miljardi eiro, bet ekonomika kopumā zaudēs 49,3 miljardus eiro. Ja mežsaimniecībai pieejamo meža resursu apjoms būs par 50% mazāks nekā šodien, mežizstrādes IKP zaudējumi būs 31,0 miljards eiro, bet ekonomika kopumā radīs 82,2 miljardus eiro mazāk 2023. gada nemainīgās cenās. 50% meža nozarei pieejamo resursu samazinājuma kopējās sekas var būt samērojamas ar Parex bankas kraha izraisītās ekonomiskās krīzes kopējiem valsts bagātības zaudējumiem.
Ekonomisko zudumu kopsavilkums
Ja pieejamo meža resursu apjoms nākamos 30 gadus būs par 10% mazāks nekā 2023. gadā, tad turpmāko trīsdesmit gadu kopējais mežizstrādes radītais IKP (atkarībā no vidējās ekonomiskās izaugsmes) būs par 3,7-6,2 miljardiem eiro mazāks, bet Latvijas kopējais IKP – par 9,8-16,4 miljardiem eiro mazāks, nekā saglabājot pieejamo meža resursu apjomu esošā līmenī. Ja pieejamo meža resursu apjoms nākamos 30 gadus būs par 30% mazāks nekā 2023. gadā, tad turpmāko trīsdesmit gadu kopējais mežizstrādes radītais IKP (atkarībā no vidējās ekonomiskās izaugsmes) būs par 11,1-18,6 miljardiem eiro mazāks, bet Latvijas kopējais IKP – par 28,3-49,3 miljardiem eiro mazāks, nekā saglabājot pieejamo meža resursu apjomu esošā līmenī. Ja pieejamo meža resursu apjoms nākamos 30 gadus būs par 50% mazāks nekā 2023. gadā, tad turpmākajos 30 gados kopējais mežizstrādes radītais IKP (atkarībā no vidējās ekonomiskās izaugsmes) būs par 18,4-31,0 miljardiem eiro mazāks, bet Latvijas kopējais IKP – par 48,9-82,2 miljardiem eiro mazāks, nekā saglabājot pieejamo meža resursu apjomu esošā līmenī. Aprēķini balstās pieņēmumā, ka bažas par ģeopolitiskajiem riskiem, kuros var tikt ierauta Latvija, neīstenosies. Iespējams, atbilde uz jautājumu, kāpēc tieši šobrīd noteikti spēki konsekventi vēlas iznīcināt vienu no svarīgākajām Latvijas eksporta nozarēm, ir meklējama ģeopolitiskajā dimensijā.
Ģeopolitiskā dimensija
Pēdējā gada laikā gan Latvijā, gan citviet politiķi un militārie eksperti norāda, ka Latvija atrodas Krievijas iespējamās agresijas riska zonā. Krievijas un NATO iespējama militāra konflikta gadījumā Latvija un citas Baltijas valstis būs sauszemes militāro darbību centrālā daļa, un tiek pieļauts (BBC publiskotais scenārijs), ka daļa no Latvijas teritorijas var nonākt pretinieka kontrolē, līdzīgi kā pašlaik daļa Ukrainas teritorijas ir Krievijas okupantu kontrolē. Ukrainā cītīgi aizsargātos dabas un meža resursus sagrāba okupanti. Jau tā visai nedaudzos mežu masīvus, tai skaitā arī aizsargājamos, Krievijas okupētajos Doņeckas, Luhanskas, Zaporižjas un Hersonas apgabalos, kā arī Krimā ir pārņēmuši Krievijas okupanti, kas izmanto Ukrainā sagrābtos meža resursus agresīva kara nodrošināšanai. Agresīva kara riska apstākļos pārcentīga kāda resursa aizsardzība faktiski nozīmē šo resursu taupīšanu iespējamā agresora vajadzībām, lai agresors saglabātos resursus varētu sākt plēsonīgi izmantot, kad tas okupēs iekāroto teritoriju. Pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos jebkuras darbības, kuru mērķis vai rezultāts ir nodarbinātības vai nozīmīga dzīves līmeņa samazināšana Latvijas lauku apvidos (īpaši nacionālo minoritāšu apdzīvotajos), kas izraisa negatīvas emocijas pret Latvijas pārvaldi, ir tiešs un nepārprotams atbalsts ieplānotajai agresijai pret Latvijas valsti. Agresijas sekmīgai norisei ir jārada plaisa starp varu un sabiedrību. Latvijas lauku rajonu atstāšana bez darba, bez iztikas līdzekļiem, bez iespējām izglītot bērnus, lauku apvidu dzīves līmeņa ievērojama pasliktināšana pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos ir jāvērtē kā kaitniecība, lai palīdzētu iespējamajam agresoram mazināt pretdarbību agresijai un mazināt vēlmi aizstāvēt centrālo varu. Izskatās, ka pašlaik Putina agresīvie plāni Latvijā tiek īstenoti, piesedzoties ar zaļajām idejām, Zaļo kursu un izmantojot kā ietekmes aģentus gan labticīgos, noderīgos zaļos idiotus, gan jo īpaši – zaļos aktīvistus un ekstrēmistus. Pašlaik Latvijas drošības apdraudējums ir zaļais ekstrēmisms un tā īstenotā pārmērīgo prasību uzspiešana visos varas līmeņos, ieskaitot tiesu varu un pat Satversmes tiesu, lai mazinātu iespējamo pretestību un pretdarbību Putina agresijas gadījumā. Var paust pamatotas aizdomas, ka pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos zaļie ekstrēmisti uzdarbojas kā Putina agresīvās politikas ietekmes aģenti.
Nevar ignorēt realitāti
Uz to, ka tiesu varai ir jāņem vērā Latvijas ģeopolitiskie apstākļi un Krievijas agresijas riski, 29. februārī norādīja tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere: “Šobrīd mēs dzīvojam sarežģītos apstākļos, kad nelegāla migrantu pārvadāšana, spiegošana vai valsts noslēpuma izpaušana nav vienīgie valsts un sabiedrības drošības apdraudējumi, ar kuriem saskaras Rīgā vai Krievijas un Baltkrievijas pierobežā. Jāapzinās, ka agresorvalstis Krievija un Baltkrievija šobrīd velta ievērojamus resursus, lai mērķtiecīgi vairotu agresivitāti Latvijas sabiedrībā, tostarp reģionos. Tas notiek gan interneta vidē, gan veicot dažādus hibrīdapdraudējumus, lai šķeltu sabiedrību un izraisītu etniskos konfliktus. Tiesām reģionos šobrīd ir būtiska nozīme, lai ne tikai lokāli apturētu agresijas izplatību, bet arī sargātu mūsu valsts drošību.” Nebūtu slikti no ģeopolitisko risku viedokļa izvērtēt, kā interesēs uzdarbojas tie, kas vēlas aizliegt Latvijas pilsoņiem un uzņēmumiem izmantot tos resursus, kurus bruņota konflikta gadījumā tīkos sagrābt Latvijas ienaidnieki. Vai Latvijas meži tiek pārcentīgi aizsargāti, lai tos varētu sagrābt Putina bandas? Izlasiet Ulda Biķa izmisuma kliedzienu par iecerētajām pārmaiņām Latvijas tautsaimniecībā: “Neatņemiet man brīvību lēmumu pieņemšanā! Neatņemiet man cieņu par padarīto darbu! Neatņemiet mums iespējas būt saimniekiem savā zemē! Vēsturiskā kontekstā šāds sauciens būtu pašsaprotams – runa ir par Latvijas okupāciju. Diemžēl es to esmu spiests izkliegt šodien, turklāt līdzīgi jūtas daudzi Latvijas meža nozares ļaudis, kuri pēc vislabākās sirdsapziņas dara savu darbu.”
Avoti: Centrālā Statistikas pārvalde un Autora aprēķini
Raksta pirmpublikācija žurnāla “Dienas Bizness” 2024. gada 12. marta numurā
* https://www.zemeunvalsts.lv/ludzu-cieniet-musu-darbu
** https://lvportals.lv/dienaskartiba/360235-satversmes-tiesa- izskatis-lietu-par-jaunaku-koku-cirsanu- mezos-2024