Kahovkas dambja uzspridzināšana pārsteidza daudzus, lai runas par šādu iespējamu Krievijas rīcību klīda labu laiku. Šāda agresija atgādinājusi par vienu no ļoti svarīgiem 21. gadsimta Eiropas problēmjautājumiem, proti, daudzus eiropiešus var pārsteigt nesagatavotus, rīkojoties tā, kā Eiropā “nav pieņemts” (nav priekšrakstīts). Latvijā (un ne tikai) reakcija uz notikušo bija aša – sociālajos tīklos pietiekami ātri varēja lasīt, kas būtu nepieciešams Dņepras lejteces iedzīvotāju atbalstam, palīdzība tika organizēta ļoti operatīvi. Ne šodien vērtēt, vai mūsu dzīve būtu labāka, vai sliktāka bez pagātnes pieredzes un attiecīgām zināšanām, bet Latvijas un kaimiņvalstu brīdinājumi un informētība Krievijas neprognozējamības sakarā, kurus nereti neņem vērā, to nožēlo, lai atkal neņemtu vērā, patlabanējā situācijā lieti noder.
Savukārt, dažu ierasti skaļu organizāciju lēnā un kuslā reakcija uz Kahovkas dambja uzspridzināšanu nepārsteidz. Kāpēc? Pierasts. Šis gan būtu brīdis, kad, “vides aktīvistiem”, parādot ierasti skaļu nostāju un, varbūt, rīkojoties (neierasti) praktiski, būtu iespēja pārtapt īstos vides aktīvistos (bez pēdiņām). Par ko ir runa? Kas šobrīd aktuāli Latvijas “vides organizācijām”? Balsojums Eiropas Parlamentā par Dabas atjaunošanas regulu (likumu), pret ko parādījušies iebildumi.
Kamēr vieni sūrojas par stingra regulējuma trūkumu, citi rīkojas, priekšrakstus negaidot. Kamēr citi lasa, ko varētu darīt, tikmēr...
“Kahovkas dambja sagraušana piesārņos ne tikai ūdens apgādes sistēmas un apdraudēs Zaporižjas atomelektrostacijas dzesēšanas sistēmu darbību, bet tā, visticamāk, iznīcinās simtiem retu dzīvnieku un augu sugu”, secina Ukrainas Vides ministrija.
Dņepras ūdenskrātuves dienvidu aizsprosta kaskādes pārrāvums 6. jūnijā piespieda tūkstošiem cilvēku evakuēties no teritorijas upes lejtecē. Papildus apdraudējumiem infrastruktūrai un cilvēku dzīvībai, plūdi var neatgriezeniski iznīcināt arī Dņepras krastos sastopamās dzīvotnes, augu un dzīvnieku sugas. Applūdušajā reģionā atrodas lielas mežu un dabas rezervātu platības. Saskaņā ar Ukrainas iestāžu līdz šim apkopotajiem datiem aizsprosta pārrāvums un tam sekojošie plūdi ir visnopietnākais kaitējums videi kopš pagājušā gada februāra.
“Ņemot vērā visaptverošos postījumus, kas nodarīti reģionam, tas ir lielākais ekocīds Ukrainā kopš Krievijas iebrukuma sākuma,” 7. jūnija pēcpusdienā žurnālistiem Kijevā sacīja vides aizsardzības un dabas resursu ministra vietnieks Oleksandrs Krasnoluckis.
“Mēs saprotam, ka notikušais nodarīs milzīgu kaitējumu videi,” uzsvēra O. Krasnoluckis, norādot, ka ūdens savā ceļā “iznīcinās bioloģisko daudzveidību un dabas rezervātus”.
Ukrainas ekologi prognozē, ka plūdi visvairāk skars Melnās jūras biosfēras rezervātu, kas ir mājvieta tūkstošiem sugu, un Oļeskijas Smiltāju rezervātu.
Kahovkas ūdeņu rezervāts atrodas augšpus aizsprosta, tajā ierasti apmetās liels skaits migrējošo putnu. Tā kā no ūdenskrātuves plūstošais ūdens varētu nest piesārņojošas vielas, smagos metālus un mēslojumu līdz pat Melnajai jūrai, tas būtiski ietekmēs reģiona jūras faunu un floru.
Aptuveni 70% Ukrainas teritorijas tiek izmantota lauksaimnieciskiem mērķiem. Tas, savukārt, nozīmē, ka flora un fauna galvenokārt koncentrējas ap vietējām upēm. “Gar ūdeņiem ar mērķi saglabāt apdraudētas vai unikālas dzīvnieku un augu sugas, kas iekļautas Sarkanajā grāmatā, tika izveidoti dabas parki. Mēs uztraucamies, ka tajos mītošās sugas varētu izzust,” norādīja O. Krasnoluckis.
Starptautiskās dabas un dabas resursu aizsardzības savienības (IUCN) apdraudēto sugu Sarkanā grāmata ir plašs (visaptverošs) informācijas avots par dzīvnieku, sēņu un augu sugu stāvokli pasaulē. Plūdi ietekmējuši arī platības, kas iekļaujas Ukrainas “Smaragda tīklā”, kas ir Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamo teritoriju tīkla sastāvdaļa. “Smaragda tīkls” ietver teritorijas, kas paredzētas putnu migrācijai un ligzdošanai. “Eiropas regulējums nosaka, ka šīs teritorijas ir jāaizsargā, lai netraucētu attiecīgo sugu migrāciju,” uzsvēra vides aizsardzības un dabas resursu ministra vietnieks Oleksandrs Krasnoluckis
Dņepra ir Ukrainas lielākā un nozīmīgākā upe. Vietējie iedzīvotāji ir emocionāli piesaistīti upes grīvai, kam bijusi būtiska nozīme gan Ukrainas vēsturē, gan arī lauksaimniecībā, sākot ar pirmajiem ieceļotājiem no ziemeļiem, kas kuģoja lejup pa plašo upi, līdz pat hazāru un kazaku karotājiem, kas tās krastos izveidoja pirmās pilsētas. Dņepra ir Ukrainas modernās identitātes pamatā, tāpēc vietējiem iedzīvotājiem ir ļoti sāpīgi uztvert faktu, ka aizsprosts vispirms ticis pakļauts briesmām un galu galā arī iznīcināts.
Krievija pašlaik ir okupējusi tā dēvēto Dņepras kreiso krastu, kas atrodas upes austrumu pusē, tādējādi apgrūtinot Ukrainas vides ministrijas iespējas reaģēt uz notiekošo ūdens skartajās teritorijās. Kad 2022. gada novembra sākumā Krievija atvēra Kahovkas hidroelektrostacijas slūžas, ūdens ūdenskrātuvē nokritās līdz zemākajam līmenim pēdējās trīs desmitgadēs, apdraudot apūdeņošanas un dzeramā ūdens resursus, kā arī Zaporižijas atomelektrostacijas dzesēšanas sistēmas. Pēdējos mēnešos ūdens Kahovkas aizsprostā turējās bīstami zemā līmenī.
Saskaņā ar Zaporižijas reģionālās militārās administrācijas sniegto informāciju aizsprosta iznīcināšanas motīvs, visticamāk, bija mērķis applūdināt teritoriju uz dienvidiem no spēkstacijas dambja, lai neļautu Ukrainas armijas vienībām šķērsot upi.
Kad ūdens līmenis bija sasniedzis zemāko punktu, tas sāka paaugstināties, jo Ukrainas puse sāka to aizpildīt ar ūdeni no citām Dņepras ūdenskrātuvēm.
Laika posmā no 2023. gada februāra vidus līdz maija beigām apzināti vai nolaidības dēļ bojātais Nova Kahovkas dambis netika pielāgots sezonālajai ūdens plūsmi un tās paredzamajam kāpumam. Rezultātā ūdens sāka plūst pāri dambim, applūdinot teritoriju upes augštecē.
Ukrainas vides aizsardzības un dabas resursu ministrija ziņo, ka tā sazinās ar lielākajām Eiropas valdību un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kas atbild un nodarbojas ar vides jautājumiem, “lai pieprasītu Krievijas nosodījumu un tās izslēgšanu no vides konvencijām”.
“Pagaidām nevalstiskās dabas aizsardzības (vides) organizācijas nav būtiski reaģējušas uz notikušo,” secina Ukrainas vides aizsardzības un dabas resursu ministra vietnieks Oleksandrs Krasnoluckis.
https://www.euronews.com/green/2023/06/07/biggest-ecocide-in-ukraine-thousands-of-species-threatened-by-breach-at-kakhovka-dam
Komentāri