Eiropas Komisija pārmet...

lsm.lv, zemeunvalsts.lv | 30.01.2020

....Latvijai nepietiekamu dzīvotņu un sugu aizsardzību

"Saskaņā ar Dzīvotņu direktīvu dalībvalstis ir vienojušās izveidot saskaņotu Eiropas tīklu "Natura 2000", un šajā nolūkā tās komisijai iesniedz priekšlikumus par atbilstošām Eiropas Savienības nozīmes teritorijām. Taču Latvija nav priekšlikumos norādījusi visas teritorijas, kuras bijis jānorāda, un tajās arī nav pienācīgi aptverti dažādie dzīvotņu tipi un sugas, kam vajadzīga aizsardzība. Latvijas rīcībā ir divi mēneši, lai atbildētu uz komisijas paustajiem argumentiem. Ja tas netiks izdarīts, EK var nolemt sūtīt argumentētu atzinumu," sacīja Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā pārstāvis Kaspars Kreics.

zemeunvalsts.lv komentārs:

1. Latvijā ir īpatna situācija, ko, pieļaujami, daļa sabiedrības nezina: EK atzinumus balsta nevis uz pašu EK pārstāvju ievāktajiem datiem un situācijas vērtējumu, bet uz datiem, ko iesniedz dalībvalstis pašas.

Par datu korektumu divi citāti:

"Emocionāli pieņemam, ka ziņojums bija pamatots ar ekspertu viedokli, protams, atkarīgs kāds ir eksperts un cik objektīvi un adekvāti situāciju vērtē.
Vai eksperts var vērtēt neobjektīvi?
Nevajadzētu! Bet dzīvē ne viss notiek, kā vajag!"

"Ziņojums tiek gatavots pēc noteiktas metodikas un noteiktiem kritērijiem. Kritēriji ir ļoti stingri. Tā var būt, ka ziņojumā rakstītais un stāvoklis dabā atšķiras! Jautājums par metodiku, pēc kuras to vērtēt! Daudz atkarīgs no kritēriju izvēles. Metodika un kritēriji rada atšķirības!"
(No intervijas ar Daigu Vilkasti, Vides aizsardzības un reģionālās attīstība ministrijas Dabas aizsardzības departamenta direktori)

2. Nav skaidri saprotamu kritēriju, kas būtu skaidri arī ik Latvijas iedzīvotājam: kā tiek vērtēta noteiktas teritorijas aizsardzības nepieciešamība un, kā norādījusi valsts galvenā politikas veidotāja dabas aizsardzības jomā Daiga Vilkaste, "Liegums noteikti nav vienīgais veids, kā sargāt! Turpat visas Eiropas valstis savulaik ir sākušas ar stingrajiem aizliegumiem un galu galā secinājušas, ka liegumi ne vienmēr nodrošina rezultātu un meklējami citi risinājumi. Zemes īpašnieki tam ir gatavi, jāatrod mehānisms, kā tas varētu darboties un lai tas nerada lieku administratīvo slogu valsts iestādēm."

3. Sabiedriskas organizācijas pārstāves (LDF) norāde par aizsargājamo teritoriju platībām ir dīvaina un vispārīga. Pirmkārt, būtu salīdzināmi ne "pliki skaitļi", bet zemes izmantošanas nozīme valsts ekonomikā. Otrkārt, Horvātijā lielu daļu teritorijas aizņem kalni. Treškārt, ir labi, ka sabiedriskas organizācijas neslēpj, ka dabas aizsardzības vietā tām rūp lielu teritoriju iekļaušana aizsargājamo statusā bez nopietna pamata (bet varbūt pamats ir, tik to slēpj?), bet uz daudzviet saceltās histērijas pamata balstīt valsts tālākās attīstības perspektīvas ir aplami, šaurpieraini un bīstami netālredzīgi. 

4. Būtu labi saprast: vai un kā tieši Latvijas iestādes aizstāv Latvijas iedzīvotāju un zemes īpašnieku (uzņēmēju) intereses? 

Eiropas Komisija pārmet...   Dalīties Facebook

Pievienot komentāru