Eiropas Parlamenta vēlēšanas, kas paredzētas no 6. līdz 9. jūnijam, būs izšķirošas medību un dabas aizsardzības nākotnei. Pašlaik 80% medības un dabas aizsardzību ietekmējošo noteikumu un regulējumu dalībvalstīs nāk no Briseles. Briselē lemtais ietekmē arī valstis, kas nav ES dalībvalstis, un bieži ietekmē to, kā pārējā pasaule risina vides politikas jautājumus.
Nākamajam Eiropas Parlamentam būs iespēja veidot un virzīt politiku, kas ir labvēlīga bioloģiskajai daudzveidībai un lauku iedzīvotāju kopienām. Šāda politika var ietvert bioloģiskās daudzveidības samazināšanās apturēšanu, sugu samazināšanās problēmu risināšanu un dzīvotņu atjaunošanu. Briselē lemtais ietekmēs arī putnu sugas, kuras var medīt, un lielo plēsēju pārvaldību. Eiropas Parlamenta (EP) deputāti varētu lemt arī par to, kādus šaujamieroču un munīcijas veidus turpmāk varēs izmantot.
No 6. līdz 9. jūnijam Eiropas pilsoņi ievēlēs 720 Eiropas Parlamenta deputātus nākamajam piecu gadu politiskajam termiņam. Tas ir vairāk nekā šobrīd, kad EP ir 705 deputāti. Deputātu skaitu nosaka dalībvalsts iedzīvotāju skaits. Nevienā dalībvalstī nevar būt vairāk par 96 deputātiem vai mazāk par 6 deputātiem. Pašlaik Vācijai ir 96 EP deputāti, bet Kiprai, Luksemburgai un Maltai pa 6 deputātiem.
Vēlēšanu ietekme būs jūtama arī ārpus Eiropas Parlamenta. Tās ietekmēs arī Eiropas Komisijas priekšsēdētāja ievēlēšanu un ES komisāru uzklausīšanu un novērtēšanu.
FACE iesaka Eiropas medniekiem doties uz vēlēšanām, pilnībā apzinoties, ko jūsu ievēlētie politiķi un politiskās grupas ir darījušas, strādājot Briselē. Kādi svarīgi lēmumi ir pieņemti, kas ietekmē medniekus? Kas ir kandidāti gaidāmajās vēlēšanās un kāda ir viņu nostāja medību un dabas aizsardzības jautājumos? Kādi lēmumi, kas ietekmē medības un dabas aizsardzību, ir gaidāmi no nākamā Parlamenta?
Mednieku iesaistīšanās un balsošanas nozīme
Neraugoties uz ES lēmumu ietekmi uz mūsu ikdienas dzīvi, interese par ES vēlēšanām un līdzdalība tajās ir salīdzinoši zema salīdzinājumā ar vēlēšanām dalībvalstīs. Pēdējās vēlēšanās (2019. gadā) vidējā vēlētāju aktivitāte Savienībā bija aptuveni 50% – no 88% Beļģijā (kur balsošana ir obligāta) līdz rekordzemai 22% aktivitātei Slovākijā. Augsta vēlētāju aktivitāte nozīmē, ka pilsoņiem, kuri balso, ir ievērojama iespēja ietekmēt ES politikas turpmāko virzību.
Savukārt interešu grupas, kas vēlēšanu kampaņu laikā nav paudušas savu viedokli vai nav ieradušās vēlēšanu iecirkņos, riskē, ka viņu dzīvi diktēs pretējas intereses. Citiem vārdiem sakot, mednieku kopienai gaidāmajās vēlēšanās ir jāiesaistās – jo lielākā skaitā, jo labāk.
Kā mēdz teikt: ja nebalso, vēlāk nesūdzies!