Ukrainas karš ir izraisījis “zelta drudzi” jaunu fosilā kurināmā projektu īstenošanā, kas draud zemeslodi ieslodzīt neatgriezeniskā globālā sasilšanā, uzskata vadošie klimata pētnieki.

Jaunā ziņojumā, ko sagatavojusi organizācija Climate Action Tracker (CAT), konstatēts, ka enerģijas cenu kāpums pēc Krievijas iebrukuma ir veicinājis lielākus ieguldījumus naftas un gāzes projektos. Ziņojumā norādīts uz lielo jauno gāzes projektu skaitu, no kuriem daudzi netiks savlaicīgi īstenoti, lai cīnītos ar pašreizējo enerģētikas krīzi. Tomēr ilgtermiņā tie palielinās emisijas un uz vairākiem gadu desmitiem ieslodzīs mūs infrastruktūrā, kas rada augstas oglekļa emisijas.

Ziņojumā norādīts uz jauniem sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) projektiem Eiropā – Vācijā, Itālijā, Grieķijā un Nīderlandē. Saskaņā ar plānu REPowerEU Eiropas Savienība ir iecerējusi izmantot sašķidrinātu dabasgāzi, lai aizstātu miljoniem tonnu gāzes, ko tā pašlaik iepērk no Krievijas. Gāzes cauruļvadu un infrastruktūras projektiem ir atvēlēti līdz pat 12 miljardiem eiro, lai nodrošinātu energoapgādi, kamēr tiek būvēts vairāk atjaunojamo enerģijas avotu. (...)