No dažādu dabas aizsardzības organizāciju pārstāvjiem bieži dzirdu stāstus par dabas daudzveidību. Bet nekad neesmu dzirdējis, kas tā ir viņu uztverē.

Vai daudzveidība slēpjas tajos slapjajos mežos, kuri pārliekā mitruma dēļ nīkuļo? Varbūt tā ir nevērtīgiem krūmiem aizaugušais un pārpurvojies zemes pleķītis, kuru cilvēks nekā nevar izmantot?

Ja meži ir cilvēka roku stādīti un kopti, lai pēc laika gūtu no tā labumu un lai dzīvotu lielākā labklājībā, nekā dzīvo pašlaik, tad tas ir viens mērķis. Ja gribam staigāt pastalās, tad, protams, dabas daudzveidības vārdā ik gadu liegumu platības varam arvien palielināt.

Manuprāt un pēc biologu atzinuma, mežu audzēšanai Latvija ir ideāla vieta. Citur, ārpus 72. paralēles, tādas nav ne uz skandināvu klintīm, ne siltāka vai aukstāka klimata dēļ. Izņemot zemi, mums jau patiesībā citu dabas bagātību nemaz nav.