Eiropas Savienības (ES) iepriekšējos plānošanas periodos Latvijas uzņēmumiem un zinātniskajiem institūtiem ar Kohēzijas politikas atbalstu izdevies realizēt nozīmīgus projektus, kas palīdzējuši tuvināties ES viedākas un videi draudzīgākas uzņēmējdarbības mērķiem. Pozitīvo piemēru vidū ir degradētu kūdrāju atbildīga apsaimniekošana, kuras izpēte tika uzsākta jau pirms pieciem gadiem un turpinās arī jaunajā plānošanas periodā, paverot aizvien jaunas iespējas Latvijas un arī citu valstu uzņēmējiem.
Latvijā ir aptuveni 20 tūkstoši hektāru kūdras lauku, un šī organiskā nogulumieža ieguvei ir nozīmīga loma tautsaimniecībā. Saskaņā ar International Trade Center aprēķiniem, 2020. gadā Latvija bija pirmajā vietā pasaulē pēc eksportētās kūdras apjoma, pārdodot 1,97 miljonus tonnu kūdras. Tuvākais sekotājs Vācija globālajā tirgū piegādāja 1,5 miljonus, Kanāda – 1,42 miljonus, Igaunija - 1,32 miljonus, Nīderlande 1,24 miljonus un Īrija 0,93 miljonus tonnu kūdras. Latvijas daļa globālajā kūdras tirgū 2020. gadā bija 14,7%, kas mūs padara par ļoti nozīmīgu spēlētāju.
2015. gadā Latvijas Valsts mežzinātnes institūts «Silava» jau uzsāka pētījumu, kā visefektīvāk veikt kūdras atradņu rekultivāciju. Darba gaitā tika paplašinātas zināšanas par to, kas notiek ar kūdras laukiem izstrādes laiku un pēc tam. Vienlaikus tika identificēti jautājumi, uz kuriem vēl nebija atbilžu. Pirmkārt, kas notiek ar emisijām no grāvjiem? Otrkārt, kā vēja erozija iedarbojas uz kūdru, kamēr lauki nav apauguši ar zaļumiem? Treškārt, cik daudz oglekļa aizplūst no oglekļa laukiem kopā ar ūdeņiem? Un, ceturtkārt, kas notiek, ja kūdras lauki tiek appludināti?
Foto: Leo Tomass