Filmā “Vella kalpi” ir epizode, kurā naktssargs pasludina pusnakts stundu, piebilstot, ka pilsētā viss mierīgi. Šķiet, viss mierīgi un kārtībā ir arī Latvijas valstī – mēs esam bagāti, parādus atdevuši, apkures un pārtikas jautājumus atrisinājuši, elektroenerģijas pietiks tuvākajiem 5-8 gadiem, visas problēmas un raizes ir izkūpējušas. Valstī viss ir kārtībā!

Ne velti otrdien, 17. maijā, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides un klimata apakškomisijas sēdē tiks izskatīts jautājums par mežizstrādes miera periodu putnu ligzdošanas laikā. Šāda iniciatīva tapa vēl tais laikos, kad cilvēki nezināja, kas ir C19, maskas darināja ballēm un par karu skatījās filmas, arī tās, nereti, piespiedu kārtā.

Ja situāciju vērtē nopietni, laikā, kad daudzviet Eiropas Savienībā nav skaidrības par lēnām, bet tuvojošamos ziemu, kad šāda neskaidrība valda arī Latvijā, kad netālās karadarbības dēļ problēmas ir lauksaimniekiem, kad Nodarbinātības valsts aģentūra ziņo par kolektīvo atlaišanu (1)... (uzskaitījumu var turpināt)...

Īsāk – laikā, kad Latvijai akūti ir nepieciešami cilvēki, vietējie resursi un to izmantošana pašu vajadzībām, vēlme turpināt akli un idiotiski turēties pie kāres piebeigt valsts tautsaimniecību ir vērtējama kā valsts nodevība. Kā zināms, citās valstīs, reaģējot uz situāciju ar līdz šim pieejamajiem resursiem, ir pārskatītas prasības un ierobežojumi (2, 3), pirmkārt, domājot par valsts iedzīvotājiem. Nez', vai kādu apmierinās skaidrojums – ziemā mums visiem sals, bet doties mežā pēc malkas vai krūmus sašķeldot apkurei nevarēsim, jo tā vēlas daži aktīvi līdzpilsoņi.

Izskatās, ka valsts pārvaldes un tai draudzīgo nevalstisko organizāciju inerci nespēj izkustināt pat vīruss un karš. Ceļa rullis turpina darbību. Tas jāaptur!

Ievada sākumā minētajā filmā bija arī cits teiciens: “Nodevēja vārdam ir slikta slava!”

Liela daļa sabiedrības ir spiesta atbalstīt dažu indivīdu hobiju!

(...) ...tiem, kas uzskata, ka meža darbi noteiktajā laika periodā būtu jāizbeidz, vajadzētu rēķināties ar to, ka viņiem būtu jāpabaro un jānodarbina tie darbu veicēji (strādnieki), kuri ir izvēlējušies meža nozares profesijas. Agrajās kopšanas cirtēs aizliegums tās kopt ligzdošanas periodā jau pastāv, tas nav nekas jauns. Ņemot vērā pēdējo 15-20 gadu dabas aizsardzības nostādnes attiecībā uz kailcirtēm, cirsmās tiek atstāts zināms skaits augošu koku, koki ar dobumiem, koki ar ligzdām, kas apvienoti zem nosaukuma – atstājamie bioloģiskie koki, attiecīgi, arī tajos ligzdo putni. Ornitologu nepārvaramajā vēlmē ierobežot ir saskatāms kārtējais mēģinājums, kādam iztopot un kādu biedējot, turpināt piebeigt Latvijas tautsaimniecību un valsts ekonomisko neatkarību.

Liedzam, aizliedzam, ierobežojam, bremzējam...

Latvijas Ornitoloģijas biedrība (LOB) lēš, ka ik gadu mežizstrādes dēļ bojā iet vairāk nekā 50 tūkstoši putnu ligzdu (4). Mežizstrādes radītais traucējums ligzdošanas sezonas laikā apdraudot arī tos putnus, kuru ligzdas fiziski izpostītas netiek. Piemēram, melnajam stārķim un jūras ērglim. Vācot parakstus, ornitologi aicinājuši noteikt vispārēju mežizstrādes un jaunaudžu kopšanas pārtraukumu no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam, iekļaujot šo prasību Dabas aizsardzības noteikumos mežu apsaimniekošanā.

“Tie ir desmiti tūkstoši ligzdu, kas aiziet bojā, tas ir drauds īpaši aizsargājamām sugām – pie esošās kārtības, un tas parāda, ka ar esošajiem ierobežojumiem ir stipri par maz. Latvijā meži tiek apsaimniekoti galvenokārt ekonomisko interešu vārdā, un mežu nozarē nav pieņemts rēķināties ar citām interesēm – vai tā būtu dabas aizsardzība, vai rekreācija. Lai gan tajā pašā laikā jāatzīmē, ka ir gan mežu īpašnieki, gan mežu nozares darbinieki, kas arī atbalsta miera perioda noteikšanu. Galvenā pretestība ir no mežu nozares, tā teikt, lobistiem (...)” saka Viesturs Ķerus, LOB valdes priekšsēdētājs.

Ornitoloģijas biedrības ieskatā pašreizējie normatīvi nav efektīvi, jo aizliedz mežizstrādi putnu ligzdošanas laikā vien daļā Latvijas teritorijas, piemēram, pilsētu mežos un jūras piekrastē. V. Ķerus norāda, ka LOB jau pirms vairākiem gadiem ar līdzīgu aicinājumu vērusies valdībā, Zemkopības ministrijā (ZM) tikusi izveidota darba grupa, taču rezultātu panākt nav izdevies.

ZM Meža departamenta vadītājs Arvīds Ozols mežizstrādes miera perioda ieviešanas iniciatīvu sauc par nepamatotu (5), jo noteikumos jau tādas prasības esot – sezonālie liegumi, mikroliegumu noteikumi utt.

“Vienmēr sistēmu var uzlabot, bet ne ar plakaniem aizliegumiem. Mēs ejam uz specifisku un mērķētu regulējamu sistēmu, lai nodrošinātu maksimālu dabas aizsardzības efektu un tajā pašā laikā neieviestu nepamatotus saimnieciskās darbības aprobežojumus, (..)” norāda A. Ozols.

Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks uzskata, ka jau patlaban normatīvajos aktos ir daudzas obligātas prasības mežu apsaimniekošanā uz citu Eiropas valstu fona.

“Mums nav bagātīgu naftas, gāzes, dzelzs rūdas resursu, mūs galvenais resurss ir zeme, ko vajag un varam produktīvi izmantot lauksaimniecības un mežsaimniecības produkcijas ražošanai. Bet arī pašlaik, ja paskatāmies – nav jau tā, ka pavasaris būtu tas intensīvākais periods, jo ir gan ceļu rūgšana, gan arī sulu laiks lapu kokiem un cenu kritums; arī pašlaik necērt visvairāk kokus. Es domāju, ka, cilvēkus mācot un ļaujot viņiem pašiem lemt (..),– tādā veidā mēs varam virzīties, bet noteikt kārtējo aizliegumu – pret to mēs noteikti iebildīsim,” saka A. Muižnieks (5).

Lai samazinātu “antropogēno slodzi uz putniem”, ornitologi varētu rādīt piemēru un pavasarī nelīst laukā no Rīgas (dažās aizsargājamās vietās apmeklētāju skaits samazinātos par 100%). Vai melnajam stārķim patīk, ja to bāž maisā, lai nosvērtu? Vai sīkajiem putniem patīk, ja tos Papē ķer murdos? Vai pie ligzdām esošās kameras nav vainojamas pie vājajām ligzdošanas sekmēm? Vai “dabas draugi” nav lielākie medņu traucētāji riesta laikā?

Senie latvieši zināja teikt: nebāz degunu svešā sētā.

Aktīvisti ar lielgabalu cenšas šaut uz zvirbuli – mežizstrāde ik gadu nenotiek pilnīgi visā Latvijas teritorijā, bet aizliegumu parakstu vācēji to grib ieviest visā valstī. Tas nav samērīgi.

Varētu domāt, ka nejaukie meža apsaimniekotāji vai zemnieki, zemes īpašnieki, to vien tik domā, kā iznīdēt visu sev apkārt. Tiek kvēli aicināts liegt zemniekam vasarā savā mežā nogriezt kādu koku. Var redzēt, ka aktīvisti dzīvo Rīgā un lauki viņiem ir vieta, kur aizbraukt un atpūsties. Laukos vēl joprojām dzīvo cilvēki. Ne tikai dzīvo, bet arī smagi strādā, lai nopelnītu sev iztiku un pabarotu pilsētniekus. Ja zeme ir privātīpašums, pilnīgi nepieļaujami kādam no malas noteikt, ko mēs drīkstam un ko nedrīkstam ar savu privātīpašumu darīt. Ja kāds, piemēram, valsts, to vēlas darīt, par liegumu un ierobežojumu radītajiem zaudējumiem ir jāmaksā adekvātas kompensācijas. Lūk, par to jācīnās vispirms! Ne uz dabas aizsardzību ir vērsti šie aktīvistu centieni! Tie ir vērsti uz tautsaimniecības iznīcināšanu!
Nez kādēļ dabas aizsardzība, kas pie mums tiek realizēta, ir kā karikatūra, kas nes labumu administrētājiem un naudas apguvējiem, ne dabai un citiem cilvēkiem. Latvijā tā ir sākusi pieņemt izteikti kroplus, cilvēkiem naidīgus apmērus.
1. https://zinas.tv3.lv/ekonomika/nva-sogad-par-planoto-kolektivo-atlaisanu-pazinojusi-11-uznemumi/
2. https://yle.fi/news/3-12409412
3. https://www.reuters.com/business/energy/exclusive-germany-prepares-crisis-plan-abrupt-end-russian-gas-sources-2022-05-09/
4. https://www.lob.lv/2020/06/iniciativa-par-mezizstrades-miera-periodu-putnu-ligzdosanas-laika-tuvojas-iesniegsanai-saeima/
5. https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vide-un-dzivnieki/ornitologi-grib-panakt-miera-noteiksanas-periodu-mezos-putnu-ligzdosanas-laika.a177349/
Izmantotas Miķeļa Taukača fotogrāfijas