Latvija turpina valsts uzņēmumu (valsts kapitālsabiedrību) reformu, apstiprinot metodoloģiju šādu uzņēmumu kapitāla un pārvaldības struktūru optimizēšanai.
Šī pieeja izstrādāta, konsultējoties ar starptautiskiem partneriem, kā rezultātā tapis jauns informēšanas rīks (mehānisms) “nodomu vēstule” (letter of expectations). Tā turpmāk prasīs valsts kapitālsabiedrībām atklāt noteiktus indikatīvos rādītājus attiecībā par to kapitāla struktūru, paredzamo peļņu un dividenžu izmaksas koeficientiem. Tas arī noteiks gan finanšu instrumentu kopumu, kas jāizmanto piecu gadu laikā, gan korporatīvās pārvaldības standartus.
Mērķis ir panākt, lai Latvijas valsts kapitālsabiedrības atbilstu tādiem standartiem, kas var piesaistīt investīcijas un atbilst prasībām attiecībā uz atklātību un pārredzamību, lai piekļūtu kapitāla tirgiem. “Metodika dod iespēju nodrošināt atbilstošu valsts ieguldītā kapitāla atdevi un īstenot līdzsvarotu dividenžu politiku katrai valsts kapitālsabiedrībai,” sacīja Latvijas Pārresoru koordinācijas centra (PKC) vadītājs Pēteris Vilks.
Pašlaik Latvijā ir 170 valsts kapitālsabiedrību, kas veido ievērojamu ekonomikas daļu ar gandrīz 15% kopējo aktīvu un 9,7% no visas peļņas, un tām ir noteicoša loma dažādās nozarēs, piemēram, enerģētikā.
Eiropas Komisijas Strukturālo reformu atbalsta ģenerāldirektors Mario Nava sacīja: “Piekļuve finansējumam ir izšķiroša nozīme jebkuram uzņēmumam, un es uzskatu, ka ir ļoti svarīgi, lai arī valsts uzņēmumi varētu gūt labumu no kapitāla tirgus piedāvājuma.”
Jim Turnbull, ERAB direktora vietnieks kapitāla tirgu attīstībā, papildina: “Valsts kapitālsabiedrības var gūt labumu no plaukstoša vietējā kapitāla tirgus un sniegt ieguldījumu tajā, kas uzņēmumiem piedāvā daudzveidīgu piekļuvi finansējumam, uzlabotu korporatīvo pārvaldību un jaunas ieguldījumu iespējas institucionālajiem investoriem.”
Sabiedrības reformas projektu finansēja Eiropas Savienība (ES), to īstenoja Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) sadarbībā ar Eiropas Komisiju un ar PricewaterhouseCoopers Latvia (PwC) atbalstu.
Latvijas Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieces Līgas Kļaviņas secinājums: “Šīs darba grupas secinājumi mudina uzņēmumus apsvērt iespēju pārsniegt tradicionālos finansēšanas instrumentus, piemēram, banku aizdevumus vai publisko līdzekļu izmantošanu, un norāda, ka kapitāla tirgiem ir potenciāls nodrošināt labākus finansējuma nosacījumus uzņēmumiem. Tirgus finansējums var uzlabot uzņēmumu konkurētspēju ilgtermiņā un samazināt atkarību no valsts budžeta investīciju vajadzību finansēšanai. Vispārīgākā līmenī aktīvi kapitāla tirgi veicina ieguldījumus un izaugsmi.”