Iespējams, 2025. gads ieies vēsturē kā Zaļā darījuma lūzuma gads Eiropā. Tuvojoties 2026. gadam, Briselē ir iestājusies situācija, ko varētu nodēvēt par “drūmu realitāti”. Tā noticis gan ASV prezidenta Trampa administrācijas spiediena dēļ, gan 2024. gada Eiropas Savienības Parlamenta vēlēšanu rezultātu dēļ. Eiropai nav iespēju turpināt īstenot politiku, kas grauj tās konkurētspēju pasaulē. Kļuvis skaidrs, ka Eiropas Savienība klimata jautājumos sāk virzīties atpakaļ.
Pēc klimata politikas “uzvaras gājiena” sava pirmā termiņa laikā, kad Eiropas Savienība pieņēma vērienīgāko klimata likumu kopumu vēsturē, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Ursula fon der Leiena tagad visai uzskatāmi atkāpjas no iepriekš paustās nelokamās nostājas. Var redzēt, ka Zaļais darījums tiek bremzēts un sākusies virzība atpakaļ. Komisija jau paziņojusi par iespējamu plānotās Zaļās prasības direktīvas atsaukšanu un ir atcēlusi regulu par pesticīdu ilgtspējīgu lietošanu. ES Atmežošanas regula ir atlikta uz nenoteiktu laiku. EK ierosinātā Omnibus pakete – solījums, kas tika dots arī D. Trampam janvārī noslēgtajā Eiropas un ASV tirdzniecības nolīgumā,– lai gan ES Parlaments pavisam nesen pirmajā balsojumā noraidīja šo priekšlikumu – vājina nesen pieņemtos ilgtspējas ziņošanas noteikumus uzņēmumiem.
Eiropas līderi pagājušajā nedēļā Eiropadomes samitā pavēra ceļu ierosinātajam 2040. gada emisiju samazināšanas mērķim. Tas gan notika vien pēc tam, kad EK apsolīja atvieglot esošos Eiropas klimata likumus. Samitā tika apspriests arī 2035. gada termiņš jauno iekšdedzes dzinēju automašīnu pakāpeniskai izņemšanai no aprites, kas bija Vācijas galvenā prasība. Vācieši ļoti cīnās par savas autobūves nozares interesēm, neskatoties uz visai dramatisko situāciju, kādā tā ir nokļuvusi Ķīnas autobūves ekspansijas rezultātā visā pasaulē. Protams, šo problēmu padziļina Zaļā darījuma politika ar visām tās blaknēm. Starptautiskajā arēnā Eiropas Savienības politiķi pagājušajā mēnesī Klimata nedēļā Ņujorkā ieradās, faktiski, “tukšām rokām”
Var uzskatīt, ka pārmaiņas iezīmējās jau šā gada sākumā, kad Eiropas Komisija pārdēvēja Zaļo darījumu par “Tīras rūpniecības darījumu”. EK apgalvo, ka šis ir nākamais posms, kurā klimata jautājumi tiks līdzsvaroti satraukumam par Eiropas konkurētspēju. Savukārt, klimata aktīvistu organizācijas skaļi un histēriski deklarē, ka šīs izmaiņas var uzskatīt par Eiropas Savienības Klimata likumu iznīcināšanu.
2026. gada Klimata programma
Eiropas Komisija oktobrī izsludināja Darba programmu 2026. gadam. Klimata likumu jomā gada pirmajā ceturksnī var sagaidīt dokumentu paketi par enerģētiskās drošības stiprināšanu. Trešajā ceturksnī sagaidāms priekšlikums par aprites ekonomikas likumiem, priekšlikums par elektrifikācijas procesa vienkāršošanu, kā arī ETS noteikumu pārskatīšana jūras un aviācijas nozarēs un tirgus stabilitātes rezervju pārskatīšana. Šī ceturkšņa kopējā pasākumu pakete ietvers arī pārskatu par Enerģētikas savienības pārvaldību, CO₂ transporta tirgu, energoefektivitātes sistēmu pēc 2030. gada, atjaunojamo energoresursu noteikumiem un klimata pielāgošanās plānu. Ceturtajā ceturksnī plānots atjaunināt sistēmas, kas paredzētas pasākumu sadalei siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanā nozarēs, uz kurām neattiecas ETS, kā arī ZIZIMM sektorā (zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā). Daudzas no šīm reformām ir nepieciešamas, lai sasniegtu 2040. gada mērķi, ja to nemainīs...
Vēlreiz par 2035. un 2040. gada mērķiem
Eiropas Savienība tomēr neievēroja ANO noteikto termiņu, lai iesniegtu savu klimata plānu kā Parīzes nolīguma daļu – valstu noteiktos ieguldījumus (NDC). Aizkavējās vienošanās par jauniem 2035. un 2040. gada emisiju samazināšanas mērķiem Eiropā. Vairāku ES dalībvalstu valdības, tostarp Francijas, brīdinājušas, ka ģeopolitiskie un ekonomiskie draudi nozīmē, ka 2040. gada mērķis,– 90% samazinājums salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni, būtu jāatceļ vai jāsamazina. Jautājums tika nodots valstu vadītājiem, kuri kopumā mērķi atbalstīja. Tas notika tikai pēc tam, kad Eiropas Komisija apsolīja pārskatīt gan Eiropas klimata tiesību aktus, gan ieviest t.s. pārskatīšanas klauzulu. Pēc tikšanās Polijas premjerministrs Donalds Tusks to nosauca par “pagrieziena punktu” Eiropas Savienības pieejā klimata politikai, uzsverot, ka: “Eiropa beidzot runā mūsu valodā.” Klimata aktīvisti, protams, reaģēja dažādi. “Daži pasākumi un ierosinātās “elastīgās iespējas”, joprojām ir diezgan neskaidras, kas varētu apdraudēt Eiropas klimata rīcības integritāti, ja netiks rūpīgi ierobežotas,” norādīja Jenss Matiass Klausens, Dānijas domnīcas CONCITO direktors. Vienlaikus klimata organizāciju pārstāvji atzinīgi novērtēja, ka ES līderi tika norādījuši klimata ministriem, lai tiktu pieņemti klimata mērķi, ministru tikšanās laikā 4. novembrī. Sanāksme notiks dažas dienas pirms sāksies COP30.
Tuvojas Oglekļa robežkorekcijas mehānisma termiņš
Jaunais Eiropas Savienības Oglekļa robežkorekcijas mehānisms (CBAM), kas paredz, ka importētājiem ir jāmaksā, ja to produktu oglekļa pēdas nospiedums ir lielāks nekā Eiropas ražotāju produktiem, stāsies spēkā 2026. gada 1. janvārī. Rūpniecības nozaru asociācijas Briselē brīdina, ka tām nav pietiekamas informācijas, kā šis mehānisms darbosies. Eiropas Komisija, savukārt, mēģina satraukumu mazināt, norādot, ka tas ir tikai pakāpeniska procesa sākums. “CBAM stāsies spēkā 2026. gada 1. janvārī, bet sāks darboties, kad 2027. gada vidū tiks saņemtas pirmās deklarācijas,” oktobrī Briselē notikušajā sanāksmē uzsvēra Eiropas Komisijas nodokļu departamenta direktore Marija-Elena Skoppio. “Līdz 2027. gada vidum tikšot pārbaudīti un pilnveidoti dažādi Oglekļa robežkorekcijas mehānisma elementi. Tika norādīts, ka līdz šī gada beigām EK plāno izstrādāt ideju, kā aizsargāt Eiropas Savienības eksportu no klimatam nedraudzīgas konkurences pasaules tirgū, uz kuru neattiecas CBAM.
Emisiju tirdzniecības sistēmas problēmas
Pagājušajā nedēļā darba kārtībā bija jauna Emisiju tirdzniecības sistēma (ETS) transportam un ēkām, Vairākas valstis paziņoja, ka vēlas to atlikt vai vispār atcelt. Nedēļas sākumā vides ministru sanāksmē ES enerģētikas komisārs Vopke Hoekstra ziņoja par četrām izmaiņām, lai mēģinātu risināt problēmas emisiju tirdzniecības paplašināšanā: ETS2 tirgus stabilitātes rezerves reforma, lai veicinātu lielāku cenu stabilitāti, ETS2 ieņēmumu pieejamības nodrošināšana ātrāk nekā plānots 2026. gadā, Eiropas Investīciju bankas finansējums transporta un ēku ekoloģizācijas pasākumiem un Sociālā klimata fonda atbalsts, lai palīdzētu mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem samaksāt enerģijas rēķinus. Tas bija pietiekami, lai šajā situācijā glābtu ETS2. Eiropas Komisija papildus apņēmās to pārskatīt un pievienot pārskatīšanas klauzulu.
Klimata likumu vājināšana
ASV administrācija turpina pieprasīt Eiropai grozīt tās klimata likumus. Oktobrī tapa atklāta vēstule, kurā amerikāņi brīdina par ekonomiskām sekām, ja Eiropas Savienība piemēros likumu par uzņēmumu ilgtspējas ziņojumiem. Eiropas Komisija parādīja, ka ir gatava grozīt likumus, jūlijā Skotijā parakstot nolīgumu starp ES un ASV, skaidri piedāvājot grozīt trīs klimata likumus, par kuriem ASV ir “raizes”. Pirmais ir Oglekļa robežkorekcijas mehānisms (CBAM), kas paredzēts, lai noteiktu oglekļa tarifu uzņēmumiem no valstīm ar mazāk stingriem klimata tiesību aktiem, lai cīnītos pret oglekļa noplūdi. Otrs ir Uzņēmumu ilgtspējas pienācīgas rūpības direktīva (CSDDD)/Uzņēmumu ilgtspējas ziņošanas direktīva (CSRD), kas prasa Eiropā darbojošamies uzņēmumiem (arī amerikāņu) ziņot par to ietekmi uz klimatu. Nolīgumā solīts pārskatīt ES transportlīdzekļu reģistrācijas tiesību aktus, lai Eiropā varētu importēt lielus pikapus, saskaņā ar transporta NVO T&E.
Amerikāņi vēlas izslēgt kuģniecību no Emisiju tirdzniecības sistēmas
Pavisam nesen ASV izdevās izjaukt Starptautiskās Jūrniecības organizācijas vienošanos par kuģniecības emisiju samazināšanu. Balsojums tehniski ir atlikts līdz nākamajam gadam, bet eksperti uzskata, ka vienošanās gandrīz noteikti ir nerealizējama. ASV valdība arvien vairāk spiež ES atteikties no klimata saistībām šajā nozarē. Zaļā transporta organizācijas T&E vadība norāda, ka ASV administrācija piespiež Eiropu atteikties no t.s. Zaļās kuģniecības pasākumiem. “Tas ir nekaunīgs mēģinājums apdraudēt Eiropas suverenitāti,” uzsvēra T&E izpilddirektors Viljams Todts. Skaidrs, ka iepriekšējā ASV prezidenta Džo Baidena t.s. nozīmīgākais klimata likums pasaules vēsturē, ASV IRA, ir pilnībā izdzēsts līdz ar prezidenta Donalda Trampa One Big Beautiful Bill Act pieņemšanu.