"Dabas resursu efektīva izmantošana ir viens no zemes ilgtspējīgas izmantošanas uzdevumiem un ir svarīgs pamats kopējai valsts un reģiona attīstībai. Ilgtspējīgi zemes izmantošanas principi uzskatāmi par zemes pārvaldības formu, kas saglabā augsnes dabisko auglību, ļauj ilgtermiņā ražot pārtiku, šķiedras un atjaunojamos dabas resursus, kur viens no svarīgākajiem principiem ir zemes racionāla izmantošana, kas maksimāli apmierina sabiedrības ekonomiskās, sociālās un vides prasības. Zemes izmantošanai ir jābūt racionālai, lai no tās iegūtu maksimālu labumu, tajā pašā laikā neveicinot tās kvalitātes pasliktināšanos. Palielinoties cilvēku skaitam, pieaug pieprasījums pēc pārtikas, tāpat kā pēc lētas un pieejamas enerģijas. Šo prasību apmierināšana ir novedusi pie klimata izmaiņām, kas nākotnē negatīvi ietekmēs sabiedrības un indivīdu dzīves kvalitāti un apkārtējo vidi. Līdz 21. gs. sākumam ekonomiskā izaugsme ir bijusi cieši saistīta ar fosilo resursu enerģijas izmantošanu. Resursu izmantošanas intensifikācija var novest pie nenovēršamām klimata pārmaiņām. Lai mazinātu klimata pārmaiņu negatīvās sekas, ir jāmeklē risinājumi fosilo resursu samazināšanai un atjaunojamo resursu palielināšanai," stāsta jaunais zinātnieks.