Cik koku nepieciešams, lai katrs cilvēks līdzsvarotu (kompensētu) savu oglekļa pēdu? Kā zināms, siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas laikposmā no 2020. līdz 2030. gadam jāsamazina par 50%, bet līdz 2050. jāsasniedz 0 emisiju līmenis – skan viens no Parīzes vienošanās mērķiem. Parasti starptautiskās diskusijās par klimata pārmaiņām kritizē valstu valdības un uzņēmumus, nez kāpēc neievērojot galveno atbildīgo par emisiju radīšanu, proti, patērētāju.
Kā patērētāju paradumi ietekmē vidi?
Visas emisijas rodas tikai un vienīgi pielāgojoties patērētāja uzvedībai un patēriņa paradumiem. Jāuzsver, ka jebkura ikdienas darbība atstāj kādu personisko oglekļa pēdu – vai tā būtu rīta duša, vai iepirkšanās, vai transporta izmantošana, vai televizora skatīšanās. Jāpiebilst, ikdienā šīs ierastās darbības reti tiek vērtētas emisiju sakarā vai netiek vērtētas vispār, kas, savukārt, rada nopietnu izpratnes trūkumu mainot patērētāja dzīvesveidu un sasniegtu ilgtermiņa klimata mērķus.
Kā koki var būt risinājums?
Apmežošana piedāvā lielas iespējas klimata pārmaiņu bremzēšanā, jo koki ir dabiski CO2 "uztvērēji". Lēšams, ka aptuveni 30% ilgadējo CO2 emisiju uzkrāj vai absorbē pasaules meži. Ap 47% emisiju paliek atmosfērā; klimata pārmaiņu iespējamajos skarbākajos scenārijos šim skaitlim varētu būt tendence palielināties, bet, ja neņem vērā aktīvu (oriģinālā lietots vārds "agresīvu") apmežošanas plānu realizāciju.