Lūdzam ņemt vērā: ar šo rakstu sākam plašu publikāciju klāstu par Francijas un Vācijas sadarbību enerģētikas un klimata jomā.
Clean Energy Wire (CLEW) veido un veicina augstākās kvalitātes žurnālistiku par enerģētikas pāreju Vācijā un ārpus tās, kā arī sekmē pārrobežu sadarbību starp žurnālistiem, kas atspoguļo virzību uz klimatam draudzīgu sabiedrību) ir uzsākuši pārrobežu sadarbības projektu starp Franciju un Vāciju, lai saprastu, kāpēc abām galvenajām Eiropas Savienības dalībvalstīm Francijai un Vācijai ir grūti vienoties par Eiropas enerģētikas nākotnes vīziju. Šajā rakstā autori Kamilla Lafransa (Camille Lafrance) un Bendžamins Vērmans (Benjamin Wehrmann) skaidro, kāpēc ES Francijas un Vācijas “dzinēja” darbībai ir jāpievērš lielāka uzmanība, lai izprastu Eiropas klimata politiku, un kas ir nepieciešams, lai nodrošinātu, ka Francijas un Vācijas savienība palīdz virzīt bloku uz priekšu ceļā uz klimata neitralitāti.
Eiropa ir uzņēmusi kursu, lai būtiski mainītu veidu, kā kontinentā tiek apgaismotas pilsētas, ražotas preces, sildītas mājas un darbināti transportlīdzekļi. Tomēr, neraugoties uz ES vērienīgajiem mērķiem ilgtspējīgas pārveides jomā, viena īpaši svarīga mehānisma konfigurācija kļūst arvien neskaidrāka: tas ir, tā dēvētais Francijas un Vācijas “dzinējs”.
“Daudzi novērotāji patiesi uzskata, ka Eiropas klimata neitralitātes ambīciju panākumu atslēga ir Vācijas un Francijas kopīga divpusēja stratēģija.”
Divu lielāko ekonomiku ciešā koordinācija svarīgākajos jautājumos ir padarījusi to partnerību par simbolisku Eiropas integrācijas dzinējspēku kopš projekta pirmsākumiem, kad 50. gados tā bija ogļu un tērauda (EOTK), kā arī kodolenerģijas (Euratom) kopiena. Nesen šī pāra koordinētā pieeja ir ievērojami palīdzējusi ES formulēt savus centienus kļūt par vadošo reģionu klimata jomā vismaz pēdējās desmitgades laikā.
Gadu pirms nākamajām Eiropas Savienības vēlēšanām 2024. gadā, laikā, kad pieaugošais spiediens samazināt emisijas un lielie izaicinājumi, ko rada Krievijas karš Ukrainā, arvien vairāk prasa apņēmīgu rīcību, šis dzinējs neapšaubāmi ir sācis “raustīties” par dažādiem jautājumiem, piemēram, kodolenerģijas nākotne, gāzes piegādes loma vai e-degvielas izmantošana. Strīdi par kritiski svarīgām stratēģiskām jomām saistībā ar klimata un enerģētikas politiku ir ne tikai izgaismojuši augsta līmeņa nesaskaņas starp Berlīni un Parīzi. Tās arī draud iedzīt ķīli starp abām galvenajām ES dalībvalstīm, kas kopā veido gandrīz 45% no bloka IKP un patērē vairāk nekā trešdaļu no tā enerģijas. Tāpēc šajā izšķirošajā brīdī kopīgi vai atsevišķi pieņemtie lēmumi var noteikt, cik tuvu Eiropa spēs pietuvoties savam mērķim kļūt klimatneitrālai tikai aptuveni 25 gadu laikā.
Francijas un Vācijas žurnālistu sadarbības projektā Clean Energy Wire ir izpētījuši šīs Eiropas partnerības stāvokli klimata un enerģētikas politikas jomā, kā arī to, ko tas nozīmē ES plāniem kopumā.
Balstoties uz CLEW plašo reportāžu par Vācijas enerģētikas pārejas augšupejošajiem un lejupejošajiem procesiem, pētījumā vēlamies noskaidrot, cik lielā mērā tas sasaucas ar norisēm otrpus Reinas upei. Skaļie strīdi bieži vien apslāpē klusākas, bet daudzsološākas komandas darba iniciatīvas un apgrūtina saskatīt, kur pētniekiem, uzņēmumiem un politikas veidotājiem abās valstīs ir kopīgs redzējums par efektīvas rīcības klimata jomā apvienošanu ar ekonomisko stabilitāti.
Ar dokumentāciju, kas ir pārpilna ar abu valstu viedokļiem un faktiem un kas tiks izplatīta nākamo nedēļu laikā, CLEW mērķis ir palīdzēt Francijas, Vācijas un pārējās pasaules valstu žurnālistiem pārvarēt pastāvīgo strīdu troksni, kas ir kļuvis dominējošs virsrakstos par Francijas un Vācijas “dzinēju”. Lai gan domstarpības par kodolenerģiju faktiski ir fundamentālas, tās skar tikai vienu daļu no daudz plašākiem centieniem, kas nepieciešami, lai uzsāktu visaptverošu pārveidi Eiropas enerģijas ražošanas un patēriņa jomā.
Mēs aplūkojam pamatā esošās atšķirības un līdzības attiecībā uz tādiem stratēģiskiem jēdzieniem kā enerģētiskā suverenitāte un ilgtspējīga pārveidošana, aplūkojam kodolenerģijas dalījuma ietekmi un tehniskās nianses ES centrā un pētām labāk koordinētas rūpniecības politikas perspektīvas, kas var nodrošināt izaugsmi un darbavietas saskaņā ar Zaļo kursu.
Šā projekta sagatavošanas gaitā pārsteidzošs novērojums bija daudzu intervijas partneru vēlme runāt par ārkārtīgi svarīgu tematu, par kuru politikas veidotāji gadiem ilgi turpināja veiksmīgi noklusēt. Daudzi novērotāji patiesi uzskata, ka Eiropas klimata neitralitātes mērķu panākumu atslēga ir Vācijas un Francijas kopīga divpusēja stratēģija, kas nebūt nav tikai vēlmju vadīta, bet gan ir patiesi saistīta ar Eiropas klimata neitralitātes centieniem.
Tas ir saistīts ar satraukumu par to, ka divu Eiropas vadošo lielvaru integrētākas klimata un enerģētikas politikas plašais potenciāls galu galā tiek izniekots nacionālo pārliecību, konkurences un vienkārši tuvredzības dēļ ikdienas politiskajā dzīvē. Žurnālistu uzdevums abās valstīs un ārpus tām ir veicināt labāku izpratni par to, kas virza abas puses, ko tās sagaida viena no otras un kas tām nepatīk, kā arī par to, kur viņu intereses drīzāk sakrīt, nevis saduras. Cerams, ka mūsu dosjē ir sperts neliels solis šajā virzienā – un ka tas kalpos kā durvju atslēga ikvienam, kurš ir gatavs strādāt pie nākamā dokumenta.
Izmantots CLEW / Mwelwa Musonko CC BY 4.0 attēls oriģinālrakstam