Eiropas Komisijas Pastāvīgo pārstāvju komitejas veiksmīgais 25. septembra balsojums par vilka statusa maiņu no “stingri aizsargājama” uz “aizsargājamu” saskaņā ar Bernes konvenciju ir trīskārša uzvara:
– 1992. gadā pieņemtās Biotopu direktīvas uzvara. Direktīvas mērķis ir atjaunot biotopus un sugu daudzveidību Eiropā. Vilku populācija, kas Rietumeiropā bija gandrīz izzudusi, atkal ir plaši atjaunojusies visā Eiropā. Biotopu direktīvu nu var uzskatīt par funkcionālu juridisku dokumentu, kurā var iestrādāt dabas aizsardzības veiksmes stāstus.
– To iestāžu darbības uzvara, kuras, kad nepieciešams, prot īstenot labus politiskus lēmumus.
– Uzvara vilku populācijai, kas Eiropā piedzīvo vēl nebijušu uzplaukumu (81% pieaugums 10 gadu laikā). Aizvien plašāk izplatīta kļūst līdzāspastāvēšana ar cilvēkiem, kā arī ar to saistītie konflikti.
Eiropas Medību un dabas aizsardzības asociāciju federācija (FACE) vairāku mēnešu garumā ļoti aktīvi lobēja, lai panāktu atbalstu vilka aizsardzības statusa maiņai. Lai gan vēl 24. septembrī bija pārliecība, ka priekšlikums netiks atbaltīts, jo daudzas valdības politisku apsvērumu dēļ statusa maiņu neatbalsta, tomēr sabiedrības un dažādu nevalstisko organizāciju spiediena dēļ, savu balsojumu mainīja Vācija, Polija un Igaunija. Rezultātā statusa maiņa tika atbalstīta. Nākamais solis būs veikt attiecīgās izmaiņas Bernes konvencijā. Lai gan šobrīd Latvijā šī balsojuma dēļ nav gaidāmas nekādas izmaiņas, tomēr šis ir būtisks un nozīmīgs solis daudzām Eiropas Savienības valstīm, kā arī šis lēmums ilgtermiņā varētu atsaukties uz politiku citu lielo plēsēju apsaimniekošanā.
Biotopu direktīvas uzvara
Priekšlikums par aizsardzības statusa maiņu ir radies pēc daudzu ES dalībvalstu vairāku gadu garumā izteiktiem lūgumiem, ko pēdējo piecu gadu laikā atbalstīja četras Eiropas Parlamenta rezolūcijas. To ir atbalstījusi arī Reģionu komiteja, kas aicināja to darīt jau 2022. gadā savā atzinumā “Ilgtermiņa redzējums lauku apvidiem”.
Reaģējot uz šiem pieprasījumiem, Eiropas Komisija 2023. gada septembrī sāka jaunu darba posmu, lai risinātu ar vilku atgriešanos saistītās problēmas. Komisija aicināja vietējās kopienas, zinātniekus un citas ieinteresētās puses iesniegt atjauninātus datus par vilku populāciju un tās ietekmi.
Vilka pārcelšana no IV pielikuma uz V pielikumu neapšauba juridiskos pienākumus vilku populāciju saglabāt: dalībvalstīm joprojām arī saskaņā ar V pielikumu ir jāsasniedz un jāsaglabā labvēlīgs aizsardzības statuss. Turklāt dalībvalstis vienmēr saglabās brīvību pieņemt savus lēmumus, tāpat kā tas ir pašlaik. Tādējādi katra dalībvalsts var īstenot pārvaldības pasākumus, kas ir vispiemērotākie tās teritorijai un populācijai.
Iestāžu darbības uzvara
Eiropas Komisijas priekšlikums tika uztverts kā pozitīva iniciatīva līdzsvarot sugu saglabāšanu un pārvaldību.
Vilku populācijas uzvara
Lai gan ES novērtējumi neattiecas uz pašreizējo priekšlikumu saskaņā ar Bernes konvenciju, ES priekšlikumā norādīts, ka 2019. gada statusa novērtējums paredz, ka populācijas lielums, biotopu pieejamība un sugas areāls kopumā uzrāda stabilu vai pozitīvu tendenci visos bioģeogrāfiskajos reģionos, apstiprinot, ka suga turpina rekolonizēt tās dabiskā areāla daļas. 2023. gada analīze apstiprina, ka vilku populācija turpina pozitīvi paplašināties.
Šodienas lēmums paver iespēju izmantot līdzāspastāvēšanas instrumentus, lai mazinātu līdz šim radīto spriedzi un iespējamos konfliktus. Tā kā daudzās valstīs nav piemērotu pasākumu, lai apsaimniekotu vilku populāciju, ir gadījumi, kas liecina, ka palielinās malumedniecība un nelikumīga dzīvnieku indēšana. Blakusefekti ir ļoti kaitīgi videi; tiek indēti ne tikai vilki, bet arī sargsuņi, lāči, putni un, kas vēl ļaunāk, upju ūdeņi. Indes līdzekļu noturība ir katastrofāla. Šāda tendence parādās daudzās dalībvalstīs, Itālijā ir izveidota specializēta kinoloģiskā vienība, lai apkarotu šo malumedniecību.
Vilku radīto problēmu pārvaldībai ir jāpaliek valstu atbildībā, tām ir vajadzīgs stabils un ilgstošs tiesiskais regulējums, kas netiktu apstrīdēts tiesā ik reizi, kad vietējā pašvaldība atļauj atsevišķu indivīdu apsaimniekošanu.