Latvijas Mežu sertifikācijas padomes nostāja par mežu profesionālu apsaimniekošanu
Ja būtu iespēja materializēt (piemēram, policistu un ugunsdzēsēju algās, skolu uzturēšanā, dzelzceļa sliedēs, ceļu remontā) lielāko daļu iebildumu pret uzņēmējdarbības attīstību, ko esam dzirdējuši pēdējos 10-15 gados, valsts budžeta sagatavošanas laikā būtu daudz mazāk nopūtu un ļaudis Latvijā retāk dzirdētu teicienu “naudas nav”.
Viena no pēdējo gadu nepatīkamākajām aktualitātēm Latvijā ir apziņa, ka ļoti daudz kam ļoti vajadzīgam trūkst naudas. Par trūkstošajām finansēm tiek runāts pietiekami bieži un, lai cik dīvaini nebūtu, sarunās aktīvi piedalās un finansējumu vēlas arī tie, kas iepriekš darījuši maksimāli daudz, lai valstij un iedzīvotājiem naudas būtu mazāk. “Visam naudas nepietiek”, diemžēl, kļuvis par stūrakmeni netālredzībai un zināšanu trūkumam, kas, starp citu, ir pretēji valsts oficiālajai politikai.
Šādas domas nāk prātā, kārtējo reizi iedziļinoties ieinteresētu, bet ne gluži par kompetentiem dēvējamu ļaužu šonedēļ aktualizētajā jautājumā par akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” mežu apsaimniekošanas principiem. Šoreiz runa ir par Zemgali un Pokaiņu mežu. Jau ierastajā stilā nozares kolēģiem uzmanību pievērsuši sabiedriskā medija pārstāvji, savā sižetā profesionāļus un zinātniekus, kas saziņā balstās faktos un realitātē, pretstatot aktīvistiem, kas var runāt, ko grib un kas ienāk prātā. Piebildīsim, ka kaismīgs aktīvists un pragmatisks zinātnieks TV ekrānā bieži vien izskatīsies krasi atšķirīgi, un skatītājs nez vai allaž dos priekšroku saprātīgam skaidrojumam... Aktīvisti sociālajos tīklos uzklupuši arī profesoram Jurim Urtānam, atzītam pilskalnu pētniekam, jo profesors nav izteicies tā, kā viņi vēlējušies, vēl vairāk – profesoram tiek norādīts, kas būtu jādara...
Pieļaujami, vien retajam meža nozarē būs pārsteigums, ka dzirdīgas ausis dažādu blēņu un muļķību uzklausīšanā par meža nozari un tās profesionāļiem allaž atrodamas kādā no sabiedriskajiem medijiem. Valsts politika tā nav, vai tas patiesi ir sabiedrības pieprasījums?
Vēl šai sakarā varam atcerēties seno joku par cilvēku, kas par labu samaksu piedāvā traucēt jebkuras valsts iestādes darbu.
Kā oficiālā paziņojumā presē skaidro “Latvijas valsts meži”: “...publiski izskanējušie apgalvojumi, ka LVM veiktie meža kopšanas darbi Pokaiņu mežā varētu būt notikuši nelikumīgi vai postot kultūrvēsturiskus pieminekļus, nav patiesi. Visi darbi veikti saskaņā ar likumdošanas aktiem, iepriekš saņemot Valsts Meža dienesta atļauju. Tāpat šajā teritorijā nav tādu vietu, kam būtu noteikts valsts aizsargājamā pieminekļa statuss, kas atzītu šo vietu par sakrālu un uzliktu papildu ierobežojumus teritorijas apsaimniekošanā.”
Turklāt, neaizmirsīsim, ka Latvijā ir Meža likums, kurā iekļautās prasības un nosacījumi ir pietiekami (pat pārāk) stingri.
Latvijas Mežu sertifikācijas padomes (LMSP) vārdā
Māris Liopa, LMSP priekšsēdētājs