Laba valodas lietojuma pamatpazīmes ir skaidrība, precizitāte un piemērotība runas situācijai. Taču nu jau vairākus gadu desmitus pieņemas spēkā politkorektuma, eifēmizācijas un birokratizācijas mode, kas līdzi nes tieši pretējo — neskaidrību, neprecizitāti, aizmiglotību. Tā īpaši izplatīta angļu valodā un attiecīgi gāžas iekšā arī latviešu valodā. Pilnībā to apturēt nav iespējams, zināmās situācijās tā varbūt noder. Taču būtu jācīnās pret sliecību to pieņemt kā vienīgo pareizo un aizliegt tradicionālos vārdus.

Politkorektums uzstāj, ka cilvēku aprakstīšana un klasificēšana pēc ādas krāsas, etniskās, reliģiskās piederības vai seksuālās orientācijas ir klaja cilvēciskās vērtības nonivelēšana. Tam varētu piekrist tikai gadījumos, kad apraksts aizsāk diskrimināciju, taču starp nosaukšanu un diskrimināciju nav ne tiešas, ne pastarpinātas saiknes. Turklāt cita apzīmējuma lietojums nerisina šo izdomāto problēmu.