Somijas mežrūpniecības gigants UPM ir saņēmis būvatļauju, lai bijušo Kaukas papīrfabriku Lapēnrantā pārvērstu jaudīgā datu centrā ar elektrisko jaudu līdz 250 megavatiem. Šis lēmums iezīmē gan jaunu posmu konkrētās rūpnīcas vēsturē, gan apstiprina plašāku tendenci – tradicionālās papīra ražotnes visā pasaulē kļūst par mākslīgā intelekta un datu mākoņu infrastruktūras mezgliem.
Jauns sākums tukšajai Kaukas papīra hallei
Pagājušā gada nogalē UPM apturēja Kaukas fabrikas vienīgo papīra mašīnu, samazinot žurnālu papīra ražošanas jaudu par 300 000 tonnām gadā un likvidējot 220 darbavietas. Uzņēmums šo soli pamatoja: pastāv “strukturāla pārprodukcija” grafiskā papīra tirgū, vienlaikus saglabājot celulozes, zāģmateriālu, biodegvielas ražošanu un pētniecības centrus šajā pašā kompleksā.
Lapēnrantas būvvalde ir devusi zaļo gaismu tukšās papīra ražotnes pārbūvei par datu centru. Būvatļauja ļauj pielāgot esošās ēkas, nojaukt liekās konstrukcijas un izvietot dzesēšanas iekārtas un rezerves ģeneratorus. Galvenais nosacījums ir vides prasības – jaunais centrs nedrīkst palielināt trokšņu līmeni apkārtējā teritorijā. Lai gan UPM vēl nav atklājis, kurš operators pārņems centru un vai telpas tiks iznomātas vai pārdotas, interese no nozares spēlētājiem ir liela. Lapēnranta strauji kļūst par Somijas datu centru lielpilsētu, kur paralēli UPM projektam top vēl trīs citi centri, tostarp Nebius mākslīgā intelekta fabrika ar jaudu līdz 310 MW.
Kāpēc datu centri izvēlas vecās papīrfabrikas?
Pāreja no celulozes un papīra uz datu apstrādi nav nejauša. Papīra ražošana ir ļoti energoietilpīga un prasa milzīgus ūdens resursus – tieši to pašu, kas nepieciešams moderniem datu centriem.
Viena no svarīgākajām pozitīvajām lietām ir jau esoši augstsprieguma pieslēgumi. Jauna 250 MW elektrotīkla pieslēguma izbūve, sākot no nulles, var aizņemt piecus līdz desmit gadus, savukārt bijušajām fabrikām šāda infrastruktūra jau ir. Izdevīgi, ka vecās fabrikas vēsturiski celtas pie upēm, ezeriem vai jūras, kas atvieglo serveru dzesēšanas sistēmu izveidi.
Ļoti liela nozīme ir ātrākas saskaņošanas procesam. Teritorijas jau ir paredzētas smagajai rūpniecībai, izvairoties no ilgstošiem zemes transformācijas procesiem un sabiedrības iebildumiem par “mežu nežēlīgo izciršanu”…
Spilgtākie piemēri pasaulē
UPM projekts Lapēnrantā iekļaujas plašākā starptautiskā praksē, kur tehnoloģiju uzņēmumi un investori pārņem bijušās mežrūpniecības teritorijas.
Viens no pirmajiem un slavenākajiem piemēriem ir Google datu centrs Haminā. 2009. gadā tehnoloģiju milzis iegādājās slēgto Stora Enso papīrfabriku un izmantoja tās vecos granīta tuneļus, lai serveru dzesēšanai pievadītu auksto Baltijas jūras ūdeni. Arī citā savā bijušajā ražotnē – Myllykoski fabrikā – UPM teritorijā ienācis Ziemeļvalstu datu centru attīstītājs atNorth, būvējot apjomīgu skaitļošanas parku, kura liekais siltums tiks izmantots pilsētas centralizētajā siltumapgādē.
Uzņēmums EcoDataCenter 2024. gadā iegādājās slēgto Stora Enso Kvarnsvedenas papīrfabriku Zviedrijā, lai to pārveidotu par vienu no lielākajiem mākslīgā intelekta datu centru kampusiem Eiropā ar 250 MW sākotnējo jaudu un potenciālu sasniegt 600 MW. Tendence sniedzas arī ārpus Eiropas – Meinas štatā ASV attīstītāji virza 550 miljonus dolāru vērtu projektu bijušās Androscoggin papīrfabrikas pārveidei par MI centru, savukārt Jaunzēlandē augsto elektrības cenu dēļ slēgtās Karioi celulozes fabrikas vietā tiek plānots moderns datu centrs.
Šie piemēri apliecina, ka digitālās ekonomikas izaugsme spēj reanimēt reģionus, kurus smagi skārusi tradicionālās rūpniecības lejupslīde, piešķirot novecojušai infrastruktūrai stratēģisku nozīmi nākotnes tehnoloģiju attīstībā. Ir vērts par to padomāt arī pie mums.
Avoti: Somijas informācijas vietnes, Data Centre Magazine un The Maine Monito



