Citējot mežsaimnieku Jāni Folkmani:

“…trauksme sen bija jāceļ par to, kā mērķtiecīgi tiek nomelnota un demonizēta Latvijas mežu nozare un tajā strādājošie, tādējādi kūdot un šķeļot sabiedrību! Iespējams, trauksme būtu jāceļ arī par to, ka trīsdesmit gadus pēc neatkarības atjaunošanas joprojām tiek nicināts saimnieka gars, aizmirstot to, ka mežsaimniecība jau kopš seniem laikiem ir zemkopības nozare.” 

Secība

5. februārī facebook parādījās īsa ziņa (skatīt attēlu), ko vēlāk pārpublicēja virkne ļaužu (skatīt attēlu) un dažas dienas vēlāk jautājumu it kā analizēja “Re:Check”, publiskojot uzzināto. Jautājumu skar un par to raksta arī žurnāls “Ir” (skatīt avotus).

18. februārī tapa vēstule Eiropas Komisijas (EK) Pārstāvniecībai Latvijā, jautājot:

“Vai ir kāda iespēja gūt skaidrojumu par informācijas  autentiskumu, metodiku utt. (kur un kā var secināt, ka meža  platība Latvijā samazinās, ja Nacionālā meža monitoringa dati rāda pretējo...).
Jautājums: cik nopietni var/vajag vērtēt šādus datus, tie apšauba mūsu uzskaiti vismaz 20 gadu garumā. Kā tie tiks izmantoti turpmāk? 
Latvijas Mežu sertifikācijas padome ne pirmo reizi sastopas ar datiem, kas "nāk no ES institūcijām", bet kuru izcelsme meklējama Latvijā.”

Dienu vēlāk saņemam ziņu, ka EK Pārstāvniecība Latvijā nosūtījusi jautājumu pēc piekritības kompetentai Eiropas institūcijai, kas mums ir atbildējusi (skatīt pielikumā: "Vēstule" un "CO reply on FISE LV information"*)!

Ar vēstuli varat iepazīties paši, aicinām pievērst uzmanību diviem svarīgiem teikumiem:

“Latvijas meža zemju platība, ieskaitot mežus un pārejas perioda meža zemi, 2000.-2018. gadā ir bijusi gandrīz nemainīga: apmēram 3,46 miljoni hektāru un 53,7% no zemes platības.”!!!

“FISE neapšauba mežu platību lielumu Latvijā, ne arī Latvijas nacionālās meža inventarizācijas ilgtermiņa novērtējumos iegūto informāciju.”

Secinājums

Runa vairs nav par nozares kritiku vai strīdiem, vai saturīgu diskusiju.

Runa ir par jebkādu datu izmantošanu un tulkošanu spēcīgas, pelnošas un tautsaimniecību stiprinošas nozares maksimāli iespējamai nopelšanai, lai būtu, ko sargāt un aizsargāt (lasi – lai būtu slikti!). Latvijas mežu nozares oponenti jau labu laiku nav meža zinātnieki vai meža nozares profesionāļi, bet Eiropas naudas saņēmēji-ietekMEĻI, kas meklē “datus” (skatīt 4. atsauci) naudas plūsmas nodrošināšanai vajadzīgajā virzienā!

Vai ar šādiem cilvēkiem premjers aicina vienoties stiprai Latvijas tautsaimniecības nozarei?

Līdz 14. aprīlim vēl laiks...

Avoti:

1. https://www.lsm.lv/raksts/zinas/zinu-analize/faktu-parbaude-vai-zm-par-meziem-runa-patiesibu.a349901/

(Visbeidzot Re:Check pievērsa uzmanību arī ZM nereti paustajam argumentam, ka Latvijā meži sedz vairāk nekā pusi valsts teritorijas un mežu platības pakāpeniski pieaug. ...

Taču februāra sākumā Eiropas Savienības institūcija Eiropas Vides aģentūra publicēja statistiku, kurā redzams kas cits – Latvijā mežu klājums ir tikai nepilni 38% teritorijas. Turklāt 20 gadu laikā tas par 4% samazinājies – atšķirībā, piemēram, no Igaunijas un Lietuvas. Tur mežiem klātās teritorijas īpatsvars palicis nemainīgs vai pat mazliet audzis. Aģentūras statistika arī rāda, ka Latvija nav ar mežiem visvairāk klāto Eiropas valstu pirmajā sešiniekā, savukārt ZM savā mežu pārskatā norāda, ka “Latvija ir ceturtā mežainākā valsts Eiropā”.)

2.    Žurnāls “Ir”. 2020. gada 19. februāris, Gunitas Nagles raksts “Cirst nedrīkst aizliegt”

3.    "Bauskas Dzīve", 2020. gada 3. marts

4.   https://www.zemeunvalsts.lv/datu-trukuma-del-

5.   https://land.copernicus.eu/pan-european/corine-land-cover

6.   https://land.copernicus.eu/eagle/files/eagle-related-projects/pt_clc-conversion-to-fao-lccs3_dec2010

* EK vēstulē angļu valodā un tulkojumā latviski nav iekļauta privāta rakstura informācija, kas neattiecas uz uzdoto jautājumu