Es lepojos... - Zeme un valsts

Es lepojos...

Inga Purviņa | 19.05.2023

zemeunvalsts.lv piebilde

Tīmekļa lapās nejauši pamanījām ugālnieces Ingas Purviņas prieku un lepošanos ar novadnieku Pēteri Elstu. Dalīti prieki ir dubulti prieki un nozares kolēģiem ļoti, ļoti svarīgi.

Šodienas stāstā par Cilvēku un Uzņēmēju ar lielo burtu, ne tikai nozīmīgā ieguldījuma Latvijas tautsaimniecībā un mežsaimniecības attīstībā dēļ, tikko saņemts arī īpašs valsts apbalvojums – Atzinības krusts, bet vairāk kā par mūsu novadnieku, viedu un sirdsgudru vadītāju, ar kuru lepojas vietējie, interesantu personību un sarunbiedru – Pēteri Elstu, Niedrāji MR īpašnieku.

Sarunu uzsākot, gan Pēteris atzīst, ka pēc dabas vairāk ir vienpatis, pieticīgs un skaļa atpazīstamība viņam nav ērta, līdz ar to arī saruna neviļus vairāk izvēršas par eksistenciālas dabas jautājumiem, iekšējo motivāciju un sava veida dzinējspēku. Par darbiniekiem un kolektīvu un to, kas tīši vai netīši ir palīdzējis radīt sava veida impēriju (lai arī šādi par savu uzņēmumu nekad nav domājis).

Bet nebaidīšos Niedrājus MR nosaukt par impēriju, jo mūsu platuma grādiem, uzņēmums ir liels un stabils (šobrīd Niedrāji nodarbina 200 darbiniekus), ar ļoti zemu darbinieku mainību. Uz jautājumu, kas ir nemainības noslēpums, Pēteris atzīst, ka augstākā vērtība ir Cilvēks un tikai tad seko prasmes, iemaņas un pieredze. Darbinieki ir visa pamatā un viņiem arī ir vislielākais Paldies. Sadarbība, kopīga lēmumu pieņemšana un līdzvērtība hierarhijā, tie ir pīlāri, kas palīdz ne tikai ikdienas darbā, ambiciozu mērķu izvirzīšanā un svarīgu lēmumu pieņemšanā, bet arī katra iekšējās atbildības veicināšanā un darbinieka kā vērtības apzināšanā.

Pēteris norāda, ka uzņēmums, kāds tas ir šobrīd, nekad nav bijis pašmērķis un īpašas vīzijas, ka pēc gadiem būs tieši tā, nekad īsti nav bijis, drīzāk gan vienmēr vadījies pēc sajūtām un labās gribas.

Par ko ir lielākais prieks un gandarījums? Radītais atgriežas caur katra darbinieka prizmu. Ne velti ir teiciens: “Kā sauksi, tā atsauksies.” uzņēmumā labā griba un attieksme atgriežas caur darbiniekiem un viņu bērniem. Pēteris ar īpašu lepnumu stāsta par darbinieku sasniegumiem, vaļaspriekiem, ar patiesu godbijību norādot uz viņu iegūtajām balvām un trofejām, un ceru, ka drīkstu pačukstēt, iespējams, pavisam drīz kaut ko no tā visa redzēsim vai dzirdēsim arī mēs, apkārtējie.

Kas Pēterim palīdz būt stipram un kas ir viņa miera osta? Tā ir viņa sieva Baiba, Cilvēks Nr. 1 viņa dzīvē, ģimene un viņu divi dēli.

Ko vēlētos novēlēt Uzņēmumam turpmāk šajā tik ļoti mainīgajā un dinamiskajā ikdienā – noturēt optimismu un patriotismu pret vidi un vietu, kur dzīvojam. Un lai arī, iespējams, tas skanēs triviāli, kaut uz brīdi atslēgt internetu, ieturēt pauzi, ievilkt dziļu elpu un pabūt ar sevi vienatnē, tādējādi ne tikai sakārtojot domas, bet arī iegūstot apzinātību, prāta skaidrību un kas zina, varbūt pat rast patiesi godīgu atbildi uz jautājumu – kas es patiesībā esmu.

Ko novēlētu sev – vairāk miera un laika savai izaugsmei. Lai notiktu attīstība, ir jābūt harmonijā ar sevi un līdzsvaram visā.

Uz šīs nots arī saku patiesu Paldies, lai mūs visus vada patiesas vērtības, lai līdzās stipra ģimene, lai nepārtraucam sevi izaicināt un ik dienu rast sevī labāko versiju. Definīcija ir vakardiena, rītdiena ir mūsu šodienas rīcība.

LAI TOP!

Pievienot komentāru