Zemes izmantošanu mežsaimniecībā, lauksaimniecībā, enerģētikā, rekreācijā Latvijā ietekmēs ne tikai ES zaļais kurss, bet arī vides politika, ar to saistīti lēmumi Briselē un Latvijā, kā arī sabiedrības un zemes īpašnieku savstarpējās attiecības.
Šādas atziņas izskanēja 7. starptautiskajā Latvijas Mežu sertifikācijas padomes konferencē “Zemes izmantošanas nozaru ilgtspēja – Eiropas vides politikas prasību un ģeopolitiskās realitātes apstākļos”.
Energoresursu lieta
“Būtiskākie jautājumi: kā izmantojam zemi; cik efektīvi to darām; ko uz tās ražojam; kāds ir tās potenciāls? Tie ir svarīgi, jo īpaši situācijā, kad Latvijā joprojām ir zeme, kas neražo neko, vienlaikus ritot cīņai par zemi kā ražošanas līdzekli,” uzsvēra Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktors Arvīds Ozols. Viņš atgādināja, ka ir iespēja auglīgās neapsaimniekotās zemes platības izmantot lauksaimniecības vajadzībām, bet nabadzīgo augšņu platības – mežsaimniecībā. Ir vēl arī trešā iespēja: patērētājs – ekosistēmu pakalpojumi, bet tiem vēl nav tirgus cenas, un diemžēl runa ir par kompensācijām.
Pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos viena no aktuālākajām tēmam ir enerģētika. Kopējais energoresursu patēriņš Latvijā 2021. gadā bija 193 peatdžouli (PJ), kas ir par 4,9% vairāk nekā 2020. gadā. “Kopējā energoresursu patēriņa struktūrā pēdējos gados turpina palielināties atjaunīgo energoresursu (AER) īpatsvars. Desmit gadu laikā (2012–2021) dabasgāzes patēriņa īpatsvars samazinājies par 5,7%, 2021. gadā tas bija 21%,” skaidroja A. Ozols. Viņš vērsa uzmanību, ka AER patēriņš kopējā patēriņā desmit gadu laikā (2012–2021) palielinājies par 14,9% un 2021. gadā bija 41,3%. “Tas ir apsveicami, bet tagad šī pāreja būs jāveic daudz straujāk,” uzsvēra A. Ozols.
Pērn eksportēja 43,7 PJ koksnes granulu, kas ir par 3,3 PJ jeb 8,3% vairāk nekā 2020. gadā. “Dilemma ir ne tik daudz pieejamībā, bet gan faktā, ka Latvijā tagad ir Eiropas cenu līmenis,” skaidro A. Ozols. Viņš vērsa uzmanību, ka lielākais energoresursu patēriņš 2021. gadā bija tieši koka izstrādājumu ražošanas nozarē – 22,2 PJ jeb 54% no energoresursu galapatēriņa rūpniecībā.
“Nozare ir liels spētājs, un puse no problēmām un to risinājumiem ir (būs) uz nozares pleciem,” secināja A. Ozols. Viņš vērsa uzmanību, ka, palielinoties kopējam AER patēriņam, Latvija tuvojas AER izmantošanas veicināšanas vispārējam mērķim – līdz 2030. gadam sasniegt no AER saražotās enerģijas īpatsvaru 50% apmērā no bruto enerģijas galapatēriņā.
“Esam tuvu mērķa izpildei, ko vēl vairāk veicinās gāzes cenu straujais pieaugums,” tā A. Ozols. Latvijā ir trešais augstākais AER īpatsvars enerģijas galapatēriņā ES, 2020. gadā tas bija 42,13%, kaut arī ES vidēji tikai 22,09%. Tomēr jāņem vērā, ka Latvijai jānodrošina, lai līdz 2030. gadam 7% no transportā patērētās enerģijas ir atjaunīgā. 2020. gadā Latvijā AER īpatsvars transportā bija 6,73%, bet ES vidēji – 10,22%. “Ir izaicinājums meža nozarei, jo, piemēram, Somijā jau strādā rūpnīcas, kur no koksnes blakusproduktiem ražo komponentus degvielai, piemēram, no zāģskaidām ražo tā dēvēto koksnes eļļu, kuru pārdod naftas pārstrādes rūpnīcām,” informē A. Ozols.
Direktīvu projektu riski
“Lai mežsaimniecība kopā ar lauksaimniecību 2035. gadā kļūtu par klimata neitrālu segmentu, ir jautājums, uz kuras zemes to darīsim. Zinātniekiem kopā ar nozarēm būs jāatrod risinājumi,” uzsvēra A. Ozols. Viņaprāt, tam jābalstās uz ticamu informāciju par to, kas mums Latvijā ir: uz šīs informācijas pamata zinātniski bāzēta analīze un prognoze un uz tiem bāzēti rīcības scenāriji (kas jau būs politiskā izvēle) par to, kas ir izdevīgs Latvijai.
“Katram Latvijas zemes hektāram ir jāražo produkts vai pakalpojums,” skaidro Arvīds Ozols. Kā pašreizējos un nākotnes izaicinājumus A. Ozols min vairākus izmaiņu priekšlikumus regulās – koksnes (atmežošanas), taksonomijas, dabas atjaunošanas, kā arī atjaunojamo energoresursu. A. Ozols skaidroja, ka jaunās atmežošanas regulas būtība ir – ES nepirks preces, kuras rodas vai tiek ražotas no atmežotām platībam. “Ir jaunas definīcijas, kuras sāk Latviju uztraukt, piemēram, other wooded land, kas pēc definīcijas nozīmēs platības, kuras klātas ar krūmiem,” tā A. Ozols. Viņš arī norāda, ka nav skaidri definēts, kas saprotams ar meža degradāciju.
“ES dalībvalstīs nav vienota skatupunkta, jo ES “vecās” un dienvidu valstis vēlas maksimumu, bet Ziemeļvalstis un Baltija vēlas saglabāt vēsāku skatījumu attiecībā uz koksnes produktiem,” tā A. Ozols. Viņš atzīst, ka tiek piedāvāts izveidot pilnīgi jaunas satelīta novērošanas un apsekošanas sistēmas. Reāli to varētu izveidot tuvāko 5–10 gadu laikā.
“Jautājums – kāpēc nepieciešamas jaunas un vai nevaram izmantot jau esošās sistēmas, jo īpaši, ja Latvijā tāda darbojas – Mežu valsts reģistrs ar meža inventarizācijas datiem, ciršanas apliecinājums (kāda nav Skandināvijā), kas ir apstiprinājums, ka tā nav atmežošana, un arī dabas datu sistēma Ozols,” situāciju vērtē A. Ozols. Viņš norāda, ka Atjaunojamo energoresursu direktīvas kontekstā Latvijā iegūtās meža biomasas kurināmā izejvielas atbilst ilgtspējas kritērijiem, līdz ar to ir pamats uzskatīt, ka Latvijā viss iegūtais meža biomasas kurināmais ir iegūts ilgtspējīgi. Tiek piedāvāts, ka dalībvalstis nedrīkst atbalstīt zāģbaļku, finiera apaļkoku, celmu un sakņu izmantošanu enerģijas ražošanai.
“Ir riskanta lieta diskusijās, ka enerģijas ražošanai nevar izmantot primāro biomasu, tieši tāpēc ir svarīgi pārskatīt primārās meža biomasas definīciju un nepieļaut piedāvātos ierobežojumus attiecībā uz to topošajā direktīvā, jo pretējā gadījumā zaru šķelda, arī malka netiks uzskatīta par ilgtspējīgu resursu, par kādu tiks uzskatītas zāģskaidas un šķelda, kas iegūta, piemēram, zāģmateriālu ražošanas procesā,” skaidroja A. Ozols.
Ir sagatavots priekšlikums par dabas atjaunošanas regulu, ar kuru dalībvalstīm būs jāievieš efektīvi un uz platību atjaunošanu balstīti pasākumi, kas kopā līdz 2030. gadam aptvers vismaz 20% no ES sauszemes un jūras teritorijām un līdz 2050. gadam – visas ekosistēmas, kam nepieciešama atjaunošana. “Jautājums – līdz kādam stāvoklim jāatjauno, ja pirms 70 gadiem beidzās Otrais pasaules karš,” tā A. Ozols. Ikvienai ES dalībvalstij būs jāgatavo dabas atjaunošanas plāns. Diemžēl, Latvija savā Biotopu novērtēšanas ziņojumā (ko nevar nodot sagatavošanai nevalstiskajām organizācijām) ir norādījusi, ka visi meža biotopu veidi ir sliktā stāvoklī. Viņš prognozē, ka mežsaimnieciskajai ražošanai pieejamās platības samazināsies.
Eiropas Parlamenta deputātu lēmums daļēji ļauj biomasas enerģiju, tostarp primāro koknes biomasu, turpināt ieskaitīt atjaunojamās enerģijas mērķu sasniegšanā. Saskaņā ar priekšlikumu, pamatojoties uz jaunākajiem pieejamajiem datiem, enerģijas īpatsvars no cietās biomasas kurināmajiem, kas iegūti no primārās koksnes biomasas, nedrīkst pārsniegt šāda kurināmā vidējo enerģijas patēriņa daļu 2017.-2022. gadā. Eiropas Parlamenta deputāti arī pieņēma grozījumus, kuros aicināts pakāpeniski samazināt primārās koksnes biomasas daļu, kas tiek uzskatīta par atjaunojamo enerģiju. 550 zinātnieki nosūtījuši vēstuli Eiropas Savienības vadītājiem ar aicinājumu īstenot klimata ziņā viedu mežsaimniecību, lai izlabotu tās kļūdas, kuras ieviesušās.
Īpašniekam jābūt ieinteresētam
Latvijas Meža īpašnieku biedrības izpilddirektore Aiga Grasmane norādīja, ka to izaicinājumu, ko meža īpašniekiem iezīmē Eiropas struktūras, ir ļoti daudz. Interesants ir Eiropas tīkls dabas aizsardzībai privātās zemēs, kurā radīta sadarbība starp dabas aizsardzības speciālistiem un zemes īpašniekiem. “Eiropā, tāpat kā Latvijā, šīs divas paralēlās kustības nekad nesatiekas, tāpēc Eiropā saprata, ka, strādājot atsevišķi, nav iespējams sasniegt izvirzītos bioloģiskās daudzveidības mērķus,” skaidroja A. Grasmane. Viņa atzīst, ka ir dažādi rīki, kas stimulētu pašus zemes īpašniekus vairāk pievērsties dabas aizsardzībai, tādi strādā citviet, un tos varētu ieviest arī Latvijā. Viens no tādiem ir ienākuma nodokļa atlaide, ja īpašums vai tā daļa ir atvēlēta dabas aizsardzībai. Aprēķins var tikt balstīts negūtos ieņēmumos vai arī izdevumos no dabas apsaimniekošanas pasākumiem, samazinot nodokļu likmi no ieņēmumiem, kas rodas no dabas apsaimniekošanas pasākumu ieviešanas. Latvijā jau strādā nekustamā īpašuma nodokļa atlaide, ja īpašumā saimnieciskā darbība tiek ierobežota dabas aizsardzības mērķu īstenošanai. Ārzemēs īpašumam, kurš atvēlēts dabas aizsardzībai vai tā saimnieciskā izmantošana ir ierobežota nākotnē, tiek piemērota atlaide mantojuma nodoklim.
Vēl viens risinājums ir maksājumi zemes īpašniekiem no budžeta un arī dažādi maksājumi – granti, fondi, ko administrē vides nevalstiskās organizācijas. Tāpat ir partnerība starp zemes īpašniekiem un uzņēmumiem, proti, uzņēmumi maksā apdrošināšanas prēmijas par augsta piesārņojuma riska pasākumiem vai arī kompensāciju par nodarītajiem zaudējumiem. Uz šo finansējumu var pretendēt zemes īpašnieki dabas aizsardzības pasākumu veikšanai. Tāpat zemes īpašnieka veiktie dabas aizsardzības pasākumi var būt kā kompensējošais pasākums kāda attīstības projekta negatīvās ietekmes izpirkšanai. Vienlaikus A. Grasmanei bija jautājums, vai šādiem kompensējošajiem pasākumiem pietiks zemes. Kā vēl viens risinājums ir dabas aizsardzības zīmoli un sertifikācija – tirgus piekļuves instruments – un zemes iegādes finansēšana dabas aizsardzībai. ASV ir drošās ostas likums – nosacījums, kas pasargā zemes īpašnieku no ierobežojumiem, ja dabas vērtības īpašumā palielinās viņa darbības rezutātā.
“Īpašnieks ar valsts iestādi noslēdz vienošanos, ka viņš savā zemē veiks pasākumus, kuri palielina vai veicina bioloģisko daudzveidību. Tad neviens neatnāks un neuzliks mikroliegumu. Ja Latvijā būtu šāda sistēma, tad arī būtu pavisam cita attieksme pret dabas daudzveidību,” uzsvēra A. Grasmane.
Neizmantotās iespējas
“Meža un koksnes produktu pētiecības un attīstības institūta direktors Andrejs Domkins norādīja, ka Zaļais kurss ir vērsts, lai samazinātu patēriņa ietekmi uz klimatu, kādu rada lietusmežu izciršana, būtībā ES tiks liegta pieeja tiem resursiem, kuri iegūti no šādām atmežotām platībām, un, tā kā Latvijā ir ilgtspējīgi apsaimniekoti meži, tad ir lielas priekšrocības. ES Meža stratēģija veicinās visu ilgtspējīgo meža resursu bioekonomiku tā, lai tā darbotos sinerģijā ar ES vērienīgākajām klimata un biodaudzveidības iecerēm. Svarīgākā koksnes produktu loma, pēc A. Domkina sacītā, ir palīdzēt būvniecības nozarei no siltumnīcefekta gāzu emisiju avota pārtapt par oglekļa piesaistītāju, kā izklāstīts Renovācijas viļņa stratēģijā un iniciatīvā Jaunais Eiropas Bauhaus. “Ir plašas iespējas, jo koksnes produktu daļa būvmateriālu tirgū ir mazāka par 3%, tagad tie Eiropā veido niecīgu daļu no būvmateriāliem, kuru piedāvājumā joprojām dominē energoietilpīgi materiāli uz fosilo kurināmo bāzes,” norādīja A. Domkins.
Eiropas Komisija izstrādās 2050. gadam domātu ceļvedi, kā samazināt oglekļa emisijas visā ēku dzīves ciklā, kā arī izstrādās standarta metodiku, kas ļaus koksnes būvizstrādājumu un citu būvmateriālu radītos klimatiskos ieguvumus izteikt skaitliski. “Lai veicinātu koksnes produktu izmantošanu, ES ir jāveic pasākumi arī pieprasījuma pusē, proti, jācīnās pret maldīgiem priekšstatiem par ugunsbīstamību un nepietiekamu ilglietojamību, jāizceļ koksnes produktu priekšrocības tādos aspektos kā piesārņojuma un energopatēriņa samazināšana celtniecības, ekspluatācijas un nojaukšanas posmā,” skaidroja A. Domkins.