Šajā kontekstā būtisks ir jēdziens “sabiedriskais medijs”. Kolēģi, atgaiņājoties pret politiķiem, pareizi atgādina, ka “sabiedriskais” nav “valsts”, toties acīmredzot nevēlas atzīt, ka “sabiedrība” mums ir ļoti dažāda. Patīk tas vai nepatīk. Un tieši tādēļ, ja ir sabiedrības daļa, kas pret migrāciju izturas ļoti kritiski, arī viņu viedoklim ir tiesības izskanēt sabiedriskajā medijā. Tomēr šī īsā teksta ietvaros neredzu jēgu šo tēmu attīstīt, jo, kā minēju, mana tēze ir šāda: situācija ir risināma, te nav neizbēgams strupceļš.