Joprojām daļa sabiedrības Latvijā, diemžēl, nesaprot vai nevēlas saprast, ka "no nekā nekas nerodas…" Lai mūsu valsts varētu pārdzīvot likstas un nebūšanas, par ko skandina teju visi masu informācijas līdzekļi, skaidri un gaiši jāpasaka: Latvijai ir vajadzīgi cilvēki, kas apsaimnieko mūsu valsts nozīmīgāko resursu - zemi. Cilvēki un zeme ir Latvijas galvenās vērtības!

Sirma mežsaimnieka, kas 48 gadus strādājis meža nozarē, atdevis dzīvi Latvijas mežu kopšanai, godīgi un atbildīgi rūpējies, lai valsts varētu saņemt arī viņa darba augļus, pensiju nedaudz virs 200 EUR… Protams, nožēlojami "pabalsti" ir ne tikai pensionāriem, daudzi Latvijā cīnās, lai izdzīvotu. Tie, kas dzīvi atdod Latvijai, cenšas cik spēj, lai te audzinātu bērnus un mazbērnus. Ne visi vēlas doties nezināmā svešumā un, faktiski, pazust savai tautai…  Arī t.s. "atgriešanās pabalsti" ir nožēlojami, neskatoties uz pompozitāti, ar kādu ideja tika pasniegta, tai sākoties. Braucot pa mūsu Dzimtenes ceļiem (lai kādi tie ir…) un tiekoties ar cilvēkiem, apbrīnas vērta ir Dzimtenes mīlestība, kas liek palikt šeit. Un cerēt… Cilvēki jautā: "Kāpēc jūs nestāstiet, lai visi sadzird tur, Rīgā, ka mēs gribam te dzīvot un strādāt? Lai ļauj mums to darīt, lai netērē mūsu naudu nevajadzīgām lietām un projektiem, kas nedod nekādu labumu cilvēkiem, bet tikai dažiem, kas saredz iespēju un saņem lielas summas par to, par kas, būtībā, nav vajadzīgs apstākļos, kad likvidē skolas un izsludina ārkārtas stāvokļus ceļu "sabrukšanas" dēļ." Kad bāreņu nami ir pārpildīti, bet ģimenēm, kas bāreņus vēlas audzināt, nav naudas. Kā Latvijā var maksāt desmitiem tūkstošus eiro par ziemojošo putnu skaitīšanu, ja viena gada laikā 20 000 cilvēku ir devušies projām. Nevis kā gājputni, kas atgriežas pavasaros, bet pavisam…

Nelielam ieskatam netālā pagātnē – daži "zaļo" biedrību projekti : 

Cilvēki saka: "Mēs sagaidām Latvijas simtgadi ar cerībām, ar rūpēm un smagām domām - kādi pēc dažiem gadiem būs Latvijas lauki, kāda izskatīsies Latvijas ainava? Vai ar mums, vai bez - skaista, ar lidojošām spārēm un putnu treļļos skanošām mežu pļavām? Vai latviešu valoda tur vēl skanēs?"

Jāatzīst, uz šādiem jautājumiem atbilžu nav. Latvijā tērē lielus līdzekļus gan spārēm un pūcēm, gan "burvīgajam" biotopu kartēšanas procesam (9,5 miljoni eur) un jau plāno to iespējamo atjaunošanu (arī tie ir miljoni eiro), gan "zaļajiem birojiem" un citām brīnumlietām, aizmirstot par galveno – Latvijas iedzīvotājiem.

Cilvēki jautā: "Ko domā ierēdņi, kas darbojas līdzekļu sadales principu veidošanā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā? Kas ir ļaudis, kas tērē projektu naudu? No kurienes viņi ir "parādījušies"? Kas viņus piesedz un atbalsta visus šos "projektu" gadus? Vai sabiedrība ir gatava mainīt vienu Latvijas ģimeni pret trīspirkstu dzeni? Vai vienu ciematu pret vienu ligzdu? Vai vienu Latvijas skolu pret vienu projektu par spārēm? Vai lauku viensētu pret pūci?

Un…

2017. gada projektu konkursu rezultāti vadlīnijā "Atbildīgs dzīvesveids"

Utt.utjp…. Lūk, 2018. gadā Latvijas Vides aizsardzības fonda padomes sēžu protokoli: https://www.lvafa.gov.lv/lemumi/fps

Kā dzīvot Latvijas lauku cilvēkam? No kā pārtikt 2019. un turpmākajos gados? Šķiet, ka no pētīto putnu treļļiem un īpaši vērtīgo biotopu romantiskās čaboņas…