Strādājot meža nozarē, bieži ir iespēja pārliecināties par valsts ierēdņu nemākulību, radot un piemērojot nodokļu likumus. Kā viena no sāpīgākajām problēmām jāizceļ tieši iedzīvotāju ienākuma nodoklis – tas uzrakstīts tik sarežģītā un grūti saprotamā valodā, ka rada galvassāpes ne tikai uzņēmējiem, bet pat rūdītiem grāmatvežiem un juristiem. Cenšoties izprast šo nodokļu skaidrojumu, cilvēki palīdzību nereti meklē pie darījuma partnera vai darba devēja, kurš, pašam to negribot, var tikt nostādīts krāpnieka lomā. Ja valdība domā atvērt nodokļu regulējumu, tad tas būtu jādara, galvenokārt domājot par vienkāršošanu.

Likuma par iedzīvotāju ienākuma nodokli 17. panta 10.² punkts paredz, ka, ieturot nodokli no augoša meža pārdošanas ienākuma, pirms nodokļa aprēķināšanas no izmaksājamās summas atskaita ar meža atjaunošanu saistītos izdevumus 25% apmērā, bet no kokmateriālu pārdošanas ienākuma — ar kokmateriālu sagatavošanu un pārdošanu saistītos izdevumus 50% apmērā no izmaksājamās summas. Ja šis skaidrojums vēl nešķiet gana sarežģīts un nav sajaucis galvu, šiem 25% tiek piemērota 10% nodokļu likme, kas beigās rada 2,5% likmi. Tātad, pārdodot cirsmas, 25% ir neapliekamais iedzīvotāju ienākuma nodoklis, bet 7,5% – maksājamais nodoklis, savukārt, pārdodot kokus pie krautuves, respektīvi, pašam tos nozāģējot, 50% ir neapliekamais iedzīvotāju ienākuma nodoklis, bet 5% – maksājamais nodoklis.
Lasīt visu rakstu