Līdz 2100. gadam augsto emisiju dēļ mežsaimnieciskā vērtība var samazināties par 15%.
Šī gada jūlijā Amsterdamas Brīvā universitāte (Vrije Universiteit Amsterdam) publicēja augstas izšķirtspējas Eiropas mežu apsaimniekošanas karti, kas atklāj, ka >74% mežu veido vienāda vecuma audzes, kuras galvenokārt tiek apsaimniekotas, lai iegūtu koksni. Tikai 26% ir dabai tuvāki vai vispār neapsaimniekoti meži, kas ir vērtīgi bioloģiskās daudzveidības un noturības dēļ. Intensīvas ātri augošu monokultūru plantācijas, piemēram, eikalipti un egles, dominē “karstās vietās” – Portugālē, Spānijā un atsevišķos Centrāleiropas reģionos.
Klimata pārmaiņu izraisītie meža ugunsgrēki, plūdi, karstuma viļņi un kaitēkļu invāzijas līdz 2100. gadam var iznīcināt līdz pat 247 miljardiem eiro vērtu mežu. Tas ir divtik nekā pašlaik aprēķinātie 115 miljardi eiro. Protams, ja vien mežu īpašnieki un apsaimniekotāji nepārskatīs gadu desmitiem senas mežsaimniecības prakses. Par šādu iespējamo nākotnes scenāriju brīdina pētījums, kas publicēts zinātniskajā izdevumā Nature.
Pētījumā “Mežsaimniecības traucējumu izmaksu pieaugums Eiropā klimata pārmaiņu apstākļos”, ko vadīja zinātnieks Johanness S. Moors no Minhenes Tehniskās universitātes, secināts, ka augstu emisiju scenārijā Eiropas mežsaimniecības nozares bruto pievienotā vērtība varētu samazināties pat par 15%.
“Centrāleiropa kļūst par kontinenta klimata pārmaiņu radīto traucējumu izmaksu “karstāko” apvidu, kur prognozētie zaudējumi nākotnē sasniegs 19 885 eiro par hektāru,” norādīja J.S. Moors. Viņš uzsvēra, ka vētras, koksnes kaitēkļu invāzijas un ekstremāli laika apstākļi Eiropas centrālajos apgabalos radīs vislielākos zaudējumus. Sasilšanas izraisītais straujais koksnes pieaugums Ziemeļeiropas boreālo mežu zonā šo katastrofālo finansiālo triecienu var daļēji mīkstināt.
Pēdējo 20 gadu laikā Eiropā klimata pārmaiņu radītie traucējumi ir vairāk nekā divkāršojušies, izraisot koku bojāeju, kāda nav novērota vismaz 170 gadus. Tomēr daudzos meža apsaimniekošanas plānos joprojām priekšroka tiek dota vienāda vecuma skujkoku audzēm, kas stabilos apstākļos nodrošina maksimālu ražību, bet katastrofu gadījumā rada milzīgus zaudējumus. “Ignorējot traucējumu risku, tradicionālās, uz ražību vērstās stratēģijas kļūst neaizsargātas pret milzīgiem finansiāliem un ekoloģiskiem zaudējumiem,” brīdina pētījuma autori.
Dienvideiropai ir visdrūmākās prognozes
Šajā reģionā jau tagad ir zemākās kokmateriālu cenas Eiropā. Sausuma un mežu ugunsgrēku draudi liecina, ka tās turpinās samazināties. Pētījuma autori uzsver – lai gan ražīguma pieaugums var uzlabot situāciju mežos Ziemeļeiropā un daļā Centrāleiropas, dienvidos tā nenotiks.
Lai ierobežotu ekonomiskos zaudējumus un veidotu noturību, pētījumā aicināts veikt trīs svarīgākās mežsaimniecības reformas.
1. Dažādot sugu sastāvu, lai neviens traucējumu faktors nevarētu iznīcināt lielus meža masīvus
2. Saīsināt rotācijas periodu par vismaz pieciem gadiem. Lauka izmēģinājumi liecina, ka tas var samazināt ar klimata izraisītajiem traucējumiem saistītos zaudējumus par 10-20%
3. Izveidot jauktu koku audzes, kurās ātri augošas koku sugas tiek kombinētas ar noturīgākiem kokiem.
Pētījuma autori brīdina, ka šie pasākumi ietekmē oglekļa uzkrāšanu, bioloģisko daudzveidību un dzīvotņu vērtību, tāpēc tie jāpielāgo katram reģionam atsevišķi. Būtiski, ka tikai zemas sasilšanas scenārijā, kas paredz temperatūras paaugstināšanos līdz gadsimta beigām par aptuveni 1,5 °C, ražīguma pieaugums atsver traucējumu izmaksu pieaugumu visā Eiropā. “Klimata pārmaiņu mazināšana var novērst ievērojamas traucējumu izraisītas izmaksas mežsaimniecības nozarē,” norāda pētījuma vadītājs, uzsverot, ka nākotnē, ja emisijas būs augstas, smagi zaudējumi Centrāleiropā un Dienvideiropā ir gandrīz neizbēgami. Pēdējos gados vairāki ziņojumi un pētījumi liecina, ka Eiropas dienvidu un dienvidaustrumu mežos ir īpaši liels risks saistībā ar klimata pārmaiņu izraisīto globālo sasilšanu. Tas vēl vairāk saasina kokmateriālu piegādes problēmas.
Jau iepriekš tika secināts, ka vairāk nekā 74% no visiem Eiropas mežiem ir vienāda vecuma un vairumā gadījumu tiek apsaimniekoti koksnes ieguvei. Eiropas mežos ir bagātīga bioloģiskā daudzveidība, tie ir ekoloģiski noturīgi, bet tikai ceturtā daļa ir neskartai dabai tuvāki vai netiek apsaimniekoti vispār.
Par pētījumu: Rising cost of disturbances for forestry in Europe under climate change.