Starptautiskās Krimināltiesas statūtos kara noziegumu kategorijā ir noteikums, kas attiecas uz noziegumiem pret vidi Notiekošais Ukrainā mums atgādina, ka karš ir viena no ļaunākajām lietām, kas var notikt ne tikai ar cilvēkiem, bet arī ar dabu.
Krievijas Federācijas militārā iebrukuma Ukrainā brutalitāte ir radījusi baisas cilvēciskās sekas un nopietnu kaitējumu videi. Veicot sākotnējo ietekmes uz vidi monitoringu, Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides programmas pārstāvji ir brīdinājuši, ka Ukrainā nākamajām paaudzēm paliks bīstams vides mantojums.
Šomēnes Lugāno (Šveice) notikušajā Ukrainas atveseļošanas konferencē Ukrainas pārstāvji paziņoja, ka pilnīga valsts atveseļošanās izmaksās satriecošu summu, proti, 750 miljardus ASV dolāru (EUR 739 mljrd.). Līdzīgi kā savulaik veiksmīgajam Māršala plānam pēc Otrā pasaules kara, ir svarīgi jau laikus ielikt Ukrainas atveseļošanās plāna pamatus. Tikpat svarīgi, lai pēckara atveseļošanās notiktu ilgtspējīgi. Piemēram, atjaunojot enerģētikas infrastruktūru, tai būtu jāizmanto atjaunojamie energoresursi; atjaunojot mežus, tie būtu jāaizsargā no neilgtspējīgas mežizstrādes; atjaunojot mājokļus, tiem būtu jāatbilst augstiem energoefektivitātes standartiem. Ukrainas nākotnei jābūt pēc iespējas zaļākai.
Mēs esam gandarīti, ka daudzas valstis jau ir apņēmušās sniegt ieguldījumu Ukrainas atveseļošanā. Tomēr pilna atbildība par nodarīto kaitējumu jāuzņemas Krievijas Federācijai un tās pārstāvjiem. Līdz šim starptautiskā sabiedrība pamatoti koncentrējās uz sankciju pastiprināšanu. Nu ir pienācis laiks sākt veidot mērķtiecīgus atbildības mehānismus.
Izmeklēšanu par iespējamiem kara noziegumiem gan Ukrainas ģenerālprokurors, gan Starptautiskās Krimināltiesas (SKT) galvenais prokurors sāka mazāk nekā nedēļu pēc Krievijas iebrukuma. Līdz šim vismaz desmit citu valstu iestādes arī ir uzsākušas universālās jurisdikcijas izmeklēšanu par iespējamiem kara noziegumiem Ukrainā.
Visi šie centieni būtu jācenšas veidot pēc iespējas saskaņotāki. Īpaši attiecībā uz videi nodarītā kaitējuma dokumentēšanu būtu ieteicams par prioritāti noteikt pierādījumu vākšanu un saglabāšanu, jo jebkura kavēšanās vai nolaidība var novest pie tā, ka tiek palaistas garām efektīvas dokumentēšanas iespējas, kas ļautu izvirzīt apsūdzības un, iespējams, uzsākt kriminālvajāšanu.
Statūti un ratifikācija
Tā kā SKT atzīmē 20. gadadienu kopš Romas Statūtu stāšanās spēkā, tai ir iespēja pirmo reizi atsaukties uz vienīgo noteikumu, kas Statūtos attiecas uz noziegumiem pret vidi, proti, 8. panta 2. punkta b) apakšpunkta IV) punktu, kas ietverts kara noziegumu sadaļā. Ukrainai arī būtu jāveic novēlots solis, pievienojoties Romas Statūtiem. Ratifikācija ukraiņiem dotu iespēju meklēt sadarbību un lūgt palīdzību no tiesas saskaņā ar Prokuratūras 2016. gada politikas dokumentu par lietu atlasi un prioritāšu noteikšanu attiecībā uz ekocīdu, kas arī saskaņā ar Ukrainas iekšzemes tiesību aktiem ir smags noziegums. Nesodāmības izbeigšana par ekocīdu būtu spēcīgs signāls, ka nopietna kaitējuma nodarīšana videi nav pieņemama nevienā kara zonā.
Esošās institūcijas reti ir piemērotas, lai sauktu kādu pie atbildības par militāriem noziegumiem, tāpēc vēsturiski šādiem mērķiem ir izveidotas īpaši pielāgotas vai radītas starptautiskas struktūras. Piemēram, ANO Kompensāciju komisija sekmīgi izskatīja prasības un izmaksāja kompensācijas subjektiem par zaudējumiem, kas radušies Irākas iebrukuma Kuveitā rezultātā 1990.-1991. gadā; 2018. gadā tika izveidots Mjanmas Neatkarīgais izmeklēšanas mehānisms, kura mērķis ir vākt pierādījumus par smagākajiem starptautisko tiesību pārkāpumiem un sagatavot lietas kriminālvajāšanai. Līdzīga starptautiska struktūrvienība ar mērķi panākt atbildību un kriminālatbildību būtu jāizveido arī Ukrainas gadījumā.
Tīra, veselīga un ilgtspējīga vide ir ļoti svarīga Ukrainas nākotnei
Lai gan starptautiskās sabiedrības pienākums ir palīdzēt Ukrainai īstenot tās ilgtspējīgas atveseļošanās plānu, tā nedrīkst aizmirst savu pienākumu atsaukties uz starptautiskajām vides normām un tiesiskajiem mehānismiem un vajadzības gadījumā tos pastiprināt, lai vainīgos sauktu pie atbildības.
https://euobserver.com/opinion/155569
Izmantota Donal Boyd fotogrāfija
*Autori:
Saimons Holmstrēms, Ālandu salu parlamenta deputāts, Ziemeļvalstu Padomes delegāts un Ekocida alianses biedrs.
Shirleen Chin, Green Transparency direktore, Vides drošības institūta vecākā juridiskā padomniece un IUCN Pasaules vides tiesību komisijas locekle.
Kristiana Mauro, Biosfēras institūta vecākā juriskonsulte un Guta Vides tiesību asociācijas locekle.
Doug Weir, Konfliktu un vides novērošanas centra pētniecības un politikas direktors.
Stīvens Staks, Centrāleiropas Universitātes Demokrātijas institūta Demokrātijas institūta vecākais pētnieks un vecākais pētnieks vides un demokrātijas jautājumos.
Mikko Pyhälä, Somijas vēstnieks emeritus un Pekka Kuusi Eko fonda valdes priekšsēdētājs.
Jūlija Ovčiņņikova, Ukrainas parlamenta deputāte un Vides politikas un dabas aizsardzības komitejas locekle.
Oļena Kravčenko, vides tiesību organizācijas Environment People Law direktore un Vides tiesību asociācijas Guta valdes locekle.
Hanna Khomechko, Environment People Law attīstības direktore.
Wouter Veening, Vides drošības institūta prezidents.
Dmytro Skrylnikov, Vides izmeklēšanas biroja priekšsēdētājs un Orhūsas konvencijas atbilstības komitejas priekšsēdētāja vietnieks.
Iryna Zaverukha, profesore Dienvidkalifornijas Universitātes Gouldas Juridiskajā skolā.
Marī Tūsēna, Francijas Eiropas Parlamenta deputāte, Juridiskās komitejas locekle, kā arī Ekocida alianses iniciatore un dalībniece.
Rebeka Le Moine, Zviedrijas Zaļo deputāte, bioloģe un Ekocida alianses locekle.
Frederika Šveighoferova, Romas statūtu kampaņas un organizācijas "Parlamentārieši globālai rīcībai" direktore.